Kāzas, kas pārtop neparedzamā emociju virpulī. Izrāde "Bolderāja" Čehova teātrī

Galvenais – nezaudējam pašironiju! Šis aicinājums, kuru Mihaila Čehova teātrī nupat iestudētās izrādes „Bolderāja” programmiņā ierakstījis režisors Elmārs Seņkovs, mums noteikti noderētu arī ikdienā – jo pašironija nolaiž bruņas zemāk un ļauj uz sevi paskatīties no malas. Un tieši to caur mazliet groteskiem, bet ļoti atpazīstamiem tēliem – par kuriem izrādes nemaz tik bieži netaisa – Čehova teātrī aicina darīt izrāde „Bolderāja”. Kultūras rondo pirmizrādes dienā viesojas lugas autore Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs.

Kā būtu, ja kādas Rīgas apkaimes smalkākajā krogā divu jauniešu kāzās līgavas vecmāmiņa satiktu savu bijušo znotu un viņa jauno novecot sākušo draudzeni? Ko darīt vakara vadītājai, ja pāris minūtes pirms viesībām atklājas, ka vīrs nespēs nospēlēt muzikālo pavadījumu, jo vēl nav atguvies no iepriekšējām svinībām? Kā rīkoties līgavainim, ja līgavas labākā draudzene tosta ietvaros atzīstas jūtās?

Šī izrāde tiek pieteikta kā „komiska apkaimes melodrāma”. Tomēr tas, ka tās nosaukums ir „Bolderāja”, tā iestudēta Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī un to veidojuši dramaturģe Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs, vedina domāt, ka tik vienkārši viss nebūs. Un patiesi – slāņu šajā izrādē ir daudz, aizskarto tēmu – arī, un pašironija skatītājam noteikti noderēs. Jo ļoti iespējams, ka ar kādu no šīs izrādes tēliem varētu sevi asociēt ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no sociālā statusa vai etniskās piederības.