Klasicisma un romantisma, kā arī historisma un reālisma periods Latvijas mākslā aprakstīts “Latvijas mākslas vēstures” III sējuma divās grāmatās, kas aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam. Kultūras Rondo studijā saruna ar mākslas zinātniekiem Eduardu Kļaviņu, kura sastādījumā un zinātniskajā redakcijā enciklopēdija top, un Kristiānu Ābeli un Inesi Siricu.

“Visam ir pragmātisks skaidrojums. Bija projektēts viens paplāns sējums. Autori bija izvērsušies un tipogrāfijā pateica, ka vienā sējumā to nevarēs ietilpināt. Vienkārši grāmatas muguriņa neturēs. tas nozīmē, ka jāveido divas grāmatas. Mēs piekritām, jo šajā periodā iekļaujas divi apakšperiodi - klasicisma un romantisma posms un reālisma un historisma posms. Varbūt tāds risinājums bija labākais,” divu grāmatu nepieciešamību skaidro mākslas zinātnieks, izdevuma sastādītājs un zinātniskais redaktors Eduards Kļaviņš.

Arī mākslas zinātniece Kristiāna Ābele norāda, ka pētnieciskajā darbā šis 19. gadsimta materiāls atklājies daudz bagātīgāks, neka bija sākotnējās prognozēs. Viņa pati pētījusi 19. gadsimta otrās puses mākslas dzīvi laikā no 1840. līdz 1890. gadam un atzīst, ka tas ir bijis notikumiem bagāts laiks.

Pirmajā grāmatā pēc vispārējās historiogrāfijas (Eduards Kļaviņš) iekļauts klasicisma un romantisma perioda (1780–1840) aplūkojums mākslas dzīvē (Elita Grosmane), tēlotājā mākslā (Eduards Kļaviņš), grāmatu mākslā (Valdis Villerušs), arhitektūrā un lietišķajā mākslā (Imants Lancmanis) un tautas mākslā (Inese Sirica). Otrā grāmata iepazīstina ar historisma un reālisma perioda (1840–1890) mākslas dzīvi (Kristiāna Ābele), tēlotāju mākslu (Eduards Kļaviņš), grāmatu mākslu (Valdis Villerušs), arhitektūru (Daina Lāce), lietišķo mākslu un dizaina sākumiem (Silvija Grosa) un tautas mākslu (Inese Sirica).

Šis ir trešais sējums no iecerētā septiņu sējumu izdevuma par Latvijas mākslas vēsturi. Līdz šim ir iznākuši divi sējumi – piektais “Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940” un ceturtais „Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915”.