LSM ziņās: «Kopā augšup» – svētku noslēguma koncerts lielo kopkori vienos ar dejotājiem un mūziķiem

Noslēguma koncerts “Kopā augšup” ir veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadadienai un mūsu visu kopīgajai un gaišajai rītdienai. Kultūras rondo saruna par gatavošanos noslēguma koncertam ar tā mākslinieciskās darba grupas pārstāvēm – diriģenti Airu Birziņu un horeogrāfi un deju virsvadītāju Ivetu Pētersoni-Lazdāni.

"Šajā reizē noslēguma koncerts pirmo reizi svētku vēsturē patiesi ir noslēguma koncerts. Visus svētkus līdz šim koristi viesmīlīgi savā koncertā pieņēma mūs visus un tad mēs kopā svinējām svētku noslēgumu," atzīst Iveta Pētersone-Lazdāne. "Šoreiz koncerts top citādi. Lielākās nozares ir izvirzījušas savus pārstāvjus darba grupai un mēs kopā jau darbojamies vairāk nekā gadu, pusotru. Gabaliņu pa gabaliņam, kripatiņu pa kripatiņai liekam šo koncertu kopā, veidojam kopā, spriežam par dažādām lietām, niansēm, kā tas viss veidosies." 

"Katrs dziedātājs ir svarīgs. Tas tembrs, kas skan kopā, veidojas no 14 ar pusi tūkstošiem balsu. Vismazākā balstiņa, visklusākā skaņa ir kaut kāda maza daļiņa no visas balss. Patiešām tas brīnums, kāda skaņa ir estrādē, šobrīd ir jāanalizē, kā tas veidojas," vērtē Aira Birziņa.

"Pakāpjoties augstāk publikā, mums pašiem ir tāds kaifs dzirdēt skaisto kora toni, tembru, tādu vienotu tembrālu saskaņu. Tas tembrs ir tik bagāts un skaists, un spožs. Tas bija brīnumaini. Domāju, ka liela nozīme arhitektūras īpašajiem vairīgiem. Tā ir, protams, pašu dziedātāju gan atdeve, gan attieksme, gan zināšanā."

"Koristiem tomēr jāsaprot, ka fizikas likumi ir fizikas likumi, kurus nevar apiet nekad. Ja ir liela grupa dziedātāju vai orķestra, tad arī estrādē vienmēr tā būs, ka attālums neļaus dziedāt tik komfortabli kā koncertzālē, kā savā mēģinājuma telpā, kā viena kora sastāvā," atgādina diriģente.

Mežaparka Sidraba birzī – par godu svētku norisei atjaunotajā estrādē, pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi. Latvijas novadu krāsas vizēs jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām, pirmatskaņojumus piedzīvojot Lolitas  Ritmanes un Jēkaba Jančevska jaundarbiem.