Par saviem atklājumiem, pētot Grosvaldu dzimtu un rakstot grāmatu, Kultūras Rondo stāsta rakstniece un režisore Kristīne Želve.

Kristīne Želve "Grosvaldi". Beletrizēta dzimtas biogrāfija.

Šis melnbaltais, gaišas kafijas nokrāsā tonētais kabinetfoto, kurā redzami četri no Grosvaldu bērniem, tapis 1895.gadā salonfotogrāfa Emanuela von Egerta darbnīcā Aleksander Strasse 6. Fons ir gaišs, neitrāls – atšķirībā no citiem tajā laikā fotosalonos tapušajiem attēliem ar orientāliem dārziem, oranžērijām, romiešu kolonnām un balsutrādēm apgleznotām drapērijām fonā, ampīra krēslu atzveltnēm vai damasta mēbeļaudumiem. Kvarteta centrā ir Grosvaldu vecākā meita Mērija Vilhelmīne Doroteja, saukta par Dorhenu vai Lullū, gaišā linu muslīna (vai zīda) kleitā ar bagātīgi krokotām piedurknēm un rozīšu rotājumu, frizūra gan ir vienkārša un atturīga, nekādi Amora mezgli vai a la Stefanie – varētu pat būt, ka viņas mati ir sapīti vienkāršā bizē (“..es atspraužu savus matus, lai tie krīt man pār plecu vienkāršā bizē, lai tā mani sargā un rāda viņam, cik es vēl jauna,” viņa rakstīs dažus gadus vēlāk savā dienasgrāmatā par nakti, kurā kāds vēlīns Grosvaldu nama ciemiņš vērsies viņā ar pārāk ciešu un pētīgu skatu) – bet šajā bildē Mērijai ir četrpadsmit, balta krokota kleita un vienkārša bize pār muguru.