LSM ziņās: Humanitārās un mākslas izglītības «avantūra». Latvijas Kultūras akadēmijai – 30

29. decembris ir Latvijas Kultūras Akadēmijas dibināšanas diena. Pēteris Laķis un Gunārs Bībers, Pēteris Krilovs un Anna Eižvertiņa, Jānis Siliņš un Valdis Eglītis. Par meistariem, kas radīja tradīcijas, un praktiķiem, kas tās uztur trīsdesmit gadu garumā, attīstot akadēmiju, saruna ar akadēmijas rektori Rutu Muktupāvelu (attēlā) un prorektoru mākslinieciskās jaunrades darbā Elmāru Seņkovu.

Rūta Muktupāvela ar akadēmiju ir saistīta jau krietni ilgu laiku, gan studējot maģistrantūrā un doktorantūrā, gan paralēli sākusi pasniegt 1999. gadā.

Elmārs Seņkovs sešus gadus ir studējis Kultūras akadēmijā un jau septiņus gadus ir mācībspēks šajā augstskolā.

Kultūra, māksla un zinātne. Akadēmiskas studijas un radoši eksperimenti. Reālās un digitālās telpas. Zirgu pasts, Teātra muzejs, Rīgas Kino muzejs, Nacionālā kino skola. Ludzas ielas ābeļdārzs un sapnis par ēku Miera ielā. Tā visa ir Latvijas Kultūras akadēmija. Un 29. decembris ir akadēmijas dibināšanas diena pirms 30 gadiem. 31.gadu akadēmija plāno kopā ar saviem pasniedzējiem, studentiem un absolventiem.

1990. gada 29. decembrī tika pieņemts Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums Nr. 243 “Par Latvijas Kultūras akadēmijas izveidošanu”, kuru parakstīja valdības vadītājs Ivars Godmanis.

"Grūti būtu atrast iestādi vai nozari Latvijas kultūras telpā, kurā nebūtu Latvijas kultūras akadēmijas absolventi," atzīst Rūta Muktupāvela. "Kurus mēs ceram sasaukt, kad Covid būs aizgājis uz neatgriešanos, tad noteikti sasauksim no visām malu malām visus mūsu 3000 absolventus, kas veido tādu smuku pilsētiņu un nosvinēsim tā, ka būs ko atcerēties uz visu atlikušo dzīvi."

Lai šobrīd ir izmainījis ne tikai iespējas svinēt, bet arī studiju procesu, kas notiek tiešsaistē. Tas, protams, ir izaicinājums.