Kultūras pieejamība cilvēkiem ar dzirdes un redzes traucējumiem

Vai iespējams pilnvērtīgi baudīt kultūru neredzīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem? Jāteic, gan nedzirdīgajai, gan neredzīgajai kopienai ir sava kultūra, tā, piemēram, arī zīmju valodā tiek spēlēts gan teātris, gan arī dziedāts, bet, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties iekļaujoties kopējā kultūras pasaulē, aizejot uz koncertu, teātri vai mākslas izstādi?

Ēka, kurā vienuviet atrodas divas Rēzeknes filiāles, proti, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un Latvijas Neredzīgo biedrības. Ieejot, sagaida Aleksandrs. Vīrietis šeit strādā. Aleksandram ir pirmās grupas invaliditāte, redzes problēmas ir kopš bērnības. Bijis laiks, kad redzējis labāk, taču ar laiku redze pasliktinājusies vēl vairāk. Šobrīd viņš viens pa ielu nespēj pārvietoties.

Agrāk, ejot uz kino, atceras, ka pirmajās rindās sēžot, ieekonomējis naudu, jo biļetes bijušas lētākas. Lielākoties viņš apmeklē kultūras pasākumus, kurus organizē sociālais dienests vai neredzīgo biedrība. Šie pasākumi cilvēkiem ir svarīgi, lai socializētos un nejustos vientuļi. Taču pasākumi ārpus biedrības telpām prasa tomēr piepūli, lai uz tiem nokļūtu, un ne visi no tiem ir pilnvērtīgi baudāmi.

Taču, cik kultūra ir pieejama un kādas iespējas to baudīt cilvēkiem, kuri nevar dzirdēt, bet vien redzēt, vairāk stāsta Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidents Ivars Kalniņš, kurš sarunājas zīmju valodā, un biedrības viceprezidente Brigita Lazda, kura ir starpnieks sarunai ar Ivaru Kalniņu.