Kultūras rondo komandai pievienojas Gustavs Terzens. Jau no pirmdienas viņš vadīs raidījumus, tāpēc šodien neliela iepazīšanās saruna.

Bet līdzšinējam Kultūras rondo vadītājam Zigfrīdam Muktupāvelam šīs dienas raidījums ir neparasts, jo ir noslēdzošais viņa darbā Radio. Zigfrīds neslēpj, ka ir uztraucies ne mazāk, kā tad, kad bija pirmais raidījums, ko pats atceras spilgti.

Gustavs no brīža, kad piedāvāja šo darbu, domāja kādu brīdi.

"Kad likteņa grieži man piedāvā nonākt šeit, man ir milzīga cieņa. Tas izaicinājums, man godīgi sakot, ir tā, ka man celīši trīc," neslēpj Gustavs Terzens. "Man mamma, redaktore "Latvijas Avīzē" ar milzīgu stāžu, kā man patīk teikt par saviem vecākiem - žurnālisti ar lielo Ž - viņa teica: viss puika, pietiks tev īsās biksiņas skraidīt pa dzīvi, šis  ir nopietni."

"Šis ir akūts un pozitīvs stress, kurš ir labs manai imūnsistēmai, un es piedzīvoju to, ko sauc par gaidu drudzi. Nevaru sagaidīt, kad tas beidzot notiks, jo ilgāk velkas, jo vairāk manī krājas stress," turpina Gustavs Terzens.

Gustavam Terzenam ir bagātīga radio darba pieredze arī iepriekš. Pirmā bija 90. gados, kad viņa tēvs strādājis "Radio Skonto".

"Man bija piedāvājums kā darbinieka bērnam kopā ar Olgu Rajecku vadīt brīvdienās bērnu raidījumu. Es atnāku, domāju, ka nu tik būs, bet pretī sēž Greviņš [Toms]. Mēs līdz šai dienai atceramies, ka mēs nevis vadījām raidījumu, bet kāvāmies par to, kurš cels klausuli, kad zvana klausītāji. Tad Olga bija spiesta mūs mierināt," atminas Gustavs Terzens.