Laimas izrāžu kalendārs: Pirms mājsēdes redzēto izrāžu apskats

No mazās formas dokumentāla stāsta līdz klasikas darbu interpretācijām – tāda ir pēdējo nedēļu izrāžu dažādība, ko esam pieredzējuši teātros. Šoreiz izrāžu kalendārā par „Nēmiz Pāl!” neatkarīgā teātra trupā „Kvadrifrons”, par festivālā „Zelta maska” iekļauto iestudējumu „Mirušās dvēseles” un Daugavpils teātra divu izrāžu sēriju - „Kaija. Izmeklēšana”. Arī teātra kritiķes Gunas Zeltiņas komentārs.

Pēdējās nedēļas man bijušas bagātas teātra iespaidiem. Nojaušot, ka drīz vien dzīvu skatuves piedzīvojumu negūšu, esmu steigusies tvert iespaidus, apmeklējot Krievijas teātru viesizrādes, braucot uz Daugavpils teātri, arī skatoties izrādes tepat Rīgas teātros.

Bet sākšu ar neatkarīgās teātra trupas „Kvadrifrons” un režisora un dramaturga Reiņa Botera veidotu performatīvu notikumu „Nēmiz Pāl!” (izrādes nosaukums lībiešu valodā, kas nozīmē – uz redzēšanos). Dokumentālais stāsts veidots režisoram iepazīstot lībiešu tautas vēsturi un pētot savas dzimtas saknes.

Aizvadītās divas nedēļas festivāls „Zelta Maska Latvijā” piedāvāja daudzveidīgu izrāžu kaleidoskopu, un katrs varēja atrast savai gaumei piemērotāko. Es devos skatīties teātra „Poisk” no Ļesosibirskas izrādi „Mirušās dvēseles”, lasījums pēc Nikolaja Gogoļa. Teātris pazīstams ar to, ka daudz eksperimentē. Režisora Oļega Ļipovecka iestudējumā piedalās tikai trīs aktieri, izmantojot daudz rekvizītu, zibenīgi pārtop no tēla tēlā. Neliels fragments un pēc izrādes Dana un Vladislavs par redzēto.

Pēc Nikolaja Gogoļa poēmas „”Mirušās dvēseles” artistiskās interpretācijas, dodamies uz Daugavpils teātri.

Režisors Oļegs Šapošņikovs radījis savu interpretāciju Antona Čehova lugai „Kaija” un nosaucis „Kaija. Izmeklēšana”. Izrādes ir divas un tās rāda katru savā vakarā. „Kaija -1” pamatā Antona Čehova luga, savukārt iestudējumā „Kaija -2” – Borisa Akuņina luga, kura ir Čehova lugas savdabīgs turpinājums. „Bez otras Kaijas saprast ieceri līdz galam nav iespējams” – uzsver režisors, kurš abās izrādēs ir izmeklētāja lomā, starpnieks starp skatītāju un aktieriem, tā netieši panākot skatītāju līdzdalību.

Daugavpilī uzrunātie skatītāji pieņēma arī šādu Antona Čehova lugas interpretāciju. Bet tā kā izrādes „Kaija-1” un „Kaija-2” Daugavpils teātrī divus vakarus skatījos kopā ar teātra kritiķiem, šoreiz dodu vārdu Gunai Zeltiņai, kura atzīst, ka šī ir interesanta pieeja.