Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs turpina meklēt mākslas un medicīnas vēstures krustpunktus, aicinot māksliniekus interpretēt muzeja kolekcijas un dot skatītājiem jaunu vielu pārdomām. Pašlaik muzejā skatāms rezultāts līdz šim nopietnākajai sadarbībai: māksliniece Laimdota Malle pērn pusgadu pavadīja rezidencē Anatomijas muzejā, veidojot vizuālu dialogu ar tā kolekciju un meklējot metaforas starp cilvēku un citu sugu ķermeņu anatomiju – gan formā, gan neredzamās atmiņu un emociju saiknēs. Izstādē „Biedē mani, mierini mani, biedē mani” Laimdota Malle daudz domājusi par sērošanas procesu un beigām kā jaunu sākumu, kas atspoguļojas viņas neparastos skulpturālo formu darbos.

Īpaši šai izstādei radītā Sarmas Gabrēnas mūzika apņem skatītāju, kurš dodas augšup no Anatomijas muzeja pirmā stāva preparātu konkrētībām uz mākslinieces Laimdotas Malles izstādi, kurā skatāmie skulpturālie darbi piedāvā ļauties filozofiskam vispārinājumam par cilvēka un dabas vienotību.

„Nebeidz pārsteigt tas, ka cilvēka ķermeņa anatomija ir ārkārtīgi līdzīga dabā sastopamajam. Ne tikai citās sugās, bet arī – koku saknes un zari ir līdzīgi asinsvadiem vai pietuvinājumā – mata struktūrai, kas ir mazliet plēkšņaina. Gliemežnīca ir līdzīga auss vestibulārajai sistēmai vai deguna dobumiem... Caur šīm līdzībām es meklēju ne gluži, kurš bija pirmais, bet – kā tā?” smaidot saka māksliniece.

Par atmiņām un aiziešanu Laimdota Malle domājusi arī agrākos darbos. Viņas mākslinieciskās prakses apbrīnojamā līdzība ar Anatomijas muzeja kolekcijā sastopamajiem materiāliem – ķermeņa nospiedumi ģipša atlējumā, korozijas preparāti no vaska – bija viens no iemesliem, kādēļ pirms gada tieši Laimdota Malle uz pusgadu kļuva par Anatomijas muzeja rezidences mākslinieci. Rezidencē pavadītais laiks ļāvis māksliniecei attālināties no burtiskām vizuālām līdzībām un caur tām doties vispārinājuma virzienā.

Laimdotas Malles izstādes „Biedē mani, mierini mani, biedē mani” apskate RSU Anatomijas muzejā ir pagarināta līdz 26.aprīlim, un līdz tam izstādē gaidāmi arī vairāki publiski pasākumi, par kuriem var uzzināt muzeja mājaslapā. Turpat publicēta arī mākslinieces Laimdotas Malles un kuratora Alekseja Beļecka eseja tiem, kuri vēlas ciešāk pietuvoties abu autoru pārdomām izstādes tapšanas gaitā.