Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) mūža balvas ieguvējs Latvijas rakstniecībā ir prozas meistars, daudzu bērnu grāmatu autors - Juris Zvirgzdiņš. 

"Es teiktu, ka Juris Zvirgzdiņš ir ļoti labsirdīgs prātvēders, kas nozīmē to, ka viņam ir būtiski, ka viņš ne tikai stāsta, bet arī spēlējas stāstot, tas, ka viņš grib, lai lasītāji no vismazākajiem līdz vissirmākajiem ir arī gudrinieki," tā Juri Zvirgzdiņu raidījumā Kultūras Rondo raksturo Latvijas literatūras gada balvas žūrijas pārstāve, literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova.

"Jāinteresējas par ļoti daudz ko Tā skaistā spēlēšanās un uzticēšanās savam lasītājam ar to prātvēdera statusu varētu labi iet kopā," turpina Silova.

Rakstnieks Juris Zvirgzdiņš ir daudzu bērnu grāmatu autors, ne velti viņu dēvē par latviešu bērnu literatūras nenogurdināmo klasiķi, taču viņš raksta arī pieaugušajiem un,

kā uzsver Lita Silova – viņš ir dažādu paaudžu lasītājus vienojošs autors. Ar savu rakstības stilu atšķirīgs un oriģināls.

Tie, kuri Juri Zvirgzdiņu labi pazīst, viņu raksturo kā labsirdīgu prātvēderu. Man pašai pāris reižu bijusi izdevība klātienē sastapt rakstnieku un aprunāties – negaidītas atbildes garantētas.

Pats rakstnieks atklāj, ka nesen saskaitījis, ka uzrakstījis 33 bērnu grāmatas, divas kopā ar Ingunu Cepīti. Jaunākai grāmatai, kurai vajadzēja iznākt jau aprīlī, viņš ierosmi radis pagājušajā gadā, viesojoties Luksemburgā, kur kopā ar ģimenes, kurā dzīvoja, meitiņu izdomājuši, ka jāraksta grāmata par kaķīti un sunīti, kas palikuši vieni mājās. Ilustrācijas veidojusi 12 gadus veca meitene no Jūrmalas.

Cieša draudzība Juri Zvirgzdiņu saista ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru.

"Mums viņš ir tāds cilvēks, ko uzskatām par latviešu bērnu literatūras, tās inteliģentās, ar Eiropas kultūru saistītās, autoru. Mums arī Tobiass patīk, precīzāk tas aler ego, kurš vienmēr runā kā rakstnieks un pats ir rakstnieks. Tobiasa stāsti ir ļoti kulturāli, viņi iet pāri robežām," vērtē Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Rakstnieks dzimis 1941.gadā Rīgā. Studējis Latvijas Valsts Universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē. Strādājis par redaktoru grāmatu apgādos.

Literatūrā Juris Zvirgzdiņš ienāca 1982.gadā ar stāstu „Loms” , ko publicēja žurnālā „Liesma”, rakstījis lugas (turklāt daudz Radioteātrim), arī miniatūras, stāstus un esejas. Kopš 80.gadiem raksta bērniem, ir romāna „Fon Mērkatces kunga memuāri” (2003) un vēsturiskā romāna „Dancis uz virves” (2015) autors. Jura Zvirgzdiņa darbi tulkoti krievu, angļu, itāliešu, lietuviešu un citās valodās. Saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Jāņa Baltvilka balvu 2013.gadā.