6. martā notiks latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2020“ pasniegšanas ceremonija. Tā tiešraidē no Latgales vēstniecības Gors būs skatāma Latvijas Televīzijā.

Šogad latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremonija notiks jau trīspadsmito reizi. Balvas pasniegšana kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Latgales kultūrvidē. Gada balva tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt pērnā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmus notikumus, kas pelnījuši uzslavas. Tā ir iespēja arī satikties un kopā svinēt svētkus, kopš 2013.gada, kad balvu rīko Latgales vēstniecības "Gors" komanda, katru gadu ceremonija pulcē pilnu lielo zāli ar skatītājiem, trīs stundu un reizēm pat vēl garāks pasākums ar nepiespiestu atmosfēru, intrigu, gaidot, kuri no izvirzītajiem nominantiem iegūs balvu, jokiem, mūziku un labu kompāniju.

Šogad gan saistībā ar pandēmiju pasākums būs citādāks, bez pilnas skatītāju zāles un kopā pulcēšanās, tomēr arī šis gads būs īpašs. Ceremoniju tiešraidē būs iespēja vērot LTV1, to vadīs komiķis Jānis Skutelis, kas pats nāk no Latgales.

Šo sestdien ceremonijā uzzināsim, kuri no trīsdesmit nominantiem iegūs desmit melnās, svēpētās māla keramikas Boņuka un viņa uzticamā drauga Žiga statuetes, kuras veido keramiķi Vēsma un Aivars Ušpeļi.

Ja šo balvu ieguvējus noskaidros šo sestdien, tad viens balvas ieguvējs ir zināms jau šobrīd – balvu par mūža ieguldūmu saņem keramiķis Voldemārs Voguls. Viņš ir viens no Latgales keramikas vecmeistariem. Mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolā, savas profesionālās prasmes tālāk pilnveidojis pie tādiem Latgales dižmeistariem kā Jānis Backāns, Ādams Kāpostiņš un Antons Ušpelis. Keramiķis darbojās savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada Ceplīšos.

„Man māls kā materāls ļoti tuvs sirdij, vārdu sākot, piesiets pie māla ar sirdi un dvēseli. Kā jau Latgalē, nevar bez māla!“ saka Voldemārs Voguls.

Keramiķa darbu turpina viņa dēli: dvīņi Jānis un Māris. Ar mālu darbojas arī Voldemāra sieva Olga Vogule. Voldemārs Voguls ir arī dzejnieks. Šobrīd, kā pats apliecina, keramikai vairs nepietiek spēka, tāpēc velta laiku rakstīšani. Raksta latgaliski, jo citādāk nemaz nevarētu iedomāties.