Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji 4. martā izziņoja šā gada dalībvalstis, un to vidū ir arī Krievija.

Krievijas sāktais karš Ukrainā, lai cik briesmīgi tas neizklausītos, ir arvien vairāk normalizējies Rietumvalstu apziņā, un Krievija to izmanto, lai rāptos atpakaļ starptautiskajā apritē caur dažādām it kā nepolitiskām platformām. To mēs labi redzam, piemēram, caur kinofestivāliem, īpaši spilgti – tikko olimpiādē un tagad arī paralimpiskajās spēlēs, un Venēcijas biennālē. Krievija lepni apgalvo, ka mēģinājumi atcelt Krievijas kultūru pēdējo četru gadu laikā nav bijuši sekmīgi.

Par to, kā un kādēļ mainījusies attieksme pret Krieviju starptautiskajā kultūras apritē un kā uz to reaģēt mums, domājot par Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē, kas sāksies jau pēc diviem mēnešiem, Kultūras rondo saruna ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāju, Latvijas paviljona Venēcijas biennālē komisāri Solvitu Kresi, vienu no Latvijas paviljona autoriem Rolandu Pēterkopu no modes dizaineru dueta „Mareunrol’s” un mākslinieku Krišu Salmani.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs to nedarīsim vieni. Iet vieniem ārā un boikotēt Venēcijas biennāli ir pilnīgi bezjēdzīgs žests, to neviens nepamanīs, un tam vispār nav jēgas," norāda Solvita Krese. "Ja iet visas Eiropas valstis ārā no Venēcijas, protams, mēs solidāri ejam kopā. Vai, ja tas ir liels valstu skaits. Bet, ja tas tā nav, tad mēs zinām, ka māksla ir ļoti iedarbīgs ierocis, mēs protam ar to rīkoties.

Mūsu paviljonam ir ļoti politisks atspēriena punkts, un mēs tā vietā, lai izkāptu no spēles laukuma, paliksim un cīnīsimies, un cīnīsimies ar ļoti politiskiem mākslas līdzekļiem gan sava paviljona ietvaros, gan ārpus paviljona, gan arī piedaloties virknē daudzu citu akciju, kas jau tagad tiek sāktas plānot vēl cerot uz to brīdi, ka tomēr biennāles vadība salūzīs no šī spiediena caur visām vēstulēm, kas nāk no dažādiem ļoti augsta līmeņa sabiedrības slāņiem.

Tā kā mēs vēl skatāmies, kas tagad notiks. Bet, ja Krievija tomēr paliek, mēs ejam kauties."

Kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā, Krievija nav piedalījusies Venēcijas biennālē. Šobrīd ir ir mainījusies biennāles vadība, tās prezidents kopš 2024. gada ir ultralabēji noskaņots cilvēks. Domāju, ka tā ir visa šī notikuma atslēga, vērtē Solvita Krese.

"Mūsu sajūta šobrīd ir, ka mēs dodamies uz kara lauku, kultūras kara lauku, kur šis nacionālo paviljonu statuss ir vēl spilgtāk pastiprināts," norāda Rolands Pēterkops. "Karalauks ne tieši fiziskajā izteiksmē, bet intelektuālajā, šaha spēlē vai jebkādā spēlē, kas ļauj mums vai citiem komunicēt par šo tēmu. Ja līdz šim likās, ka Venēcija ir Venēcija, tagad tas ir divtik spogulis pret Eiropu, kādi mēs esam, un ar to ir iespēja kaut kā komunicēt. Tas ir arī izaicinājums, un tas varbūt pat ir vajadzīgs izaicinājums cerībā... Ir naivi cerēt, ka māksla var ļoti ietekmēt pasauli. Bet kā mēs zinām, kāpēc Krievija tik ļoti spēlē ar maigās varas elementiem, viņa var ietekmēt. Līdz ar to, gudri stratēģiski spēlējot šo spēli, ir arī jāturpina to darīt."

"Mūsu sajūta šobrīd ir, ka mēs dodamies uz kara lauku, kultūras kara lauku, kur šis nacionālo paviljonu statuss ir vēl spilgtāk pastiprināts," norāda Rolands Pēterkops. "Karalauks ne tieši fiziskajā izteiksmē, bet intelektuālajā, šaha spēlē vai jebkādā spēlē, kas ļauj mums vai citiem komunicēt par šo tēmu. Ja līdz šim likās, ka Venēcija ir Venēcija, tagad tas ir divtik spogulis pret Eiropu, kādi mēs esam, un ar to ir iespēja kaut kā komunicēt. Tas ir arī izaicinājums, un tas varbūt pat ir vajadzīgs izaicinājums cerībā... Ir naivi cerēt, ka māksla var ļoti ietekmēt pasauli. Bet kā mēs zinām, kāpēc Krievija tik ļoti spēlē ar maigās varas elementiem, viņa var ietekmēt. Līdz ar to, gudri stratēģiski spēlējot šo spēli, ir arī jāturpina to darīt."

Rīgas dome savā uzsaukumā bija aicinājusi Baltijas valstu paviljona māksliniekus un kuratorus Venēcijā vienoties kādā kopīgā simboliskā protesta akcijā. Vaicāts, kādu gribētu redzēt šo akciju, ja Latvija tomēr piedalās, Krišs Salmanis atzīst, kā "gribētu redzēt pievemtu Krievijas paviljonu, jo šobrīd man ir slikta dūša. Es gribētu, lai viņiem ir slikta dūša no tā, kādu spiedienu viņi jūt, ja viņi tiešām uzdrošinās tur kārpīties iekšā". 

Mākslinieks atklāj, ka ir iegādājies jau biļetes uz biennāli, pirmo reizi vēlējies turp doties kopā ar ģimeni un rādīt meitām mākslas biennāli, bet notiekošais raisa pārdomas, vai turp doties, maksāt par biļetēm un tā ļaut arī Krievijai pelnīt.

--

2026. gada 8. maijā Venēcijā tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē. Nozīmīgajā mākslas notikumā Latvija šogad tiks pārstāvēta ar izstādi Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises, kurā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar Nepieradinātās modes asamblejām (NMA) – alternatīvās modes dizainera Bruno Birmaņa aizsākto eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu, kas norisinājās Rīgā no 1990. līdz 1999. gadam.