Annas Velēdas Žīgures grāmatā „Mūsu tautas gaita” apkopoti reālu personu anonīmi atmiņu stāsti par piedzīvoto Latvijā laika posmā no 1914. līdz 2018. gadam, izkārtoti hronoloģiski.

Darbā atspoguļota Latvijas iedzīvotāju kolektīvā pieredze un pārdzīvojums dažādu vēstures un kultūras notikumu krustpunktos. Šie stāsti ir subjektīvi atmiņu fragmenti, kas nav interpretējami kā oficiālās vēstures liecības. Kultūras Rondo tiekamies ar grāmatas autori.

“Ideju man pasvieda somu rakstnieks Petri Tamminens, kura grāmatu izlasīju pagājušajā gadā. Viņam bija līdzīga grāmata par Somiju, Somijas simtgadei veltīta, par notikumiem Somijas tautas un valsts dzīvē tieši simtgadē,” atklāj Anna Velēda Žīgure.

“Mana grāmata iznāca savādāka, laika ziņā plašāka, arī tāpēc citāda, ka mūsu tauta, mūsu valsts kopš nodibināšanas, nogalināšanas, atjaunošanās ir gājusi cauri daudz dramtiskākiem un iznīcinošākiem laikiem, nekā bija lemts somu tautai,” turpina Žīgure.

Viņa vērtē, ka apkopotie stāsti ļauj caur atmiņām dziļi ietiekties mūsu cilvēku būtībā, dvēselē, domās un rīcībā.

“Kad biju salikusi kopā un lasīju, lai gan nav labi autoram sevi slavēt, man šķita, ka izdevusies interesanta un daudzpusīga grāmata, ka atmiņu kaleidoskops dod spēka devu mūsdienu cilvēkiem,” bilst Žīgure.

Annas Velēdas Žīgures grāmatu “Mūsu tautas gaita” izdevis apgāds “Latvijas Mediji”.