4. oktobrī tika paziņoti Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2017. gada pretendenti. Balvai bija iesniegtas 66 filmas, bet balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā saņems režisori, scenāristi un producenti Roze Stiebra un Ansis Bērziņš – zīmētās animācijas aizsācēji Latvijā. Balvu par mūža ieguldījumu pasniegs Lielā Kristapa atklāšanas ceremonijā 9. novembrī. Savukārt uzvarētājus uzzināsim balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 13. novembrī kino "Splendid Palace" un un tiks translēta Latvijas televīzijā.

Līdz tam – no 9. līdz 14. novembrim – skatīsimies jaunākās, balvai nominētās filmas. Programmas ietvaros būs iespēja piedzīvot vairāku filmu pirmizrādes, tikties ar filmu veidotājiem, skatīties Latvijas kino zelta klasiku. Šogad Lielais Kristaps atzīmē 40. gadadienu kopš tā dibināšanas un apbalvojumi tiks pasniegti jau 29. reizi.

„Ness un Nesija”, „Zaķīšu pirtiņa”, „Spēlēju, dancoju”, "Kaķīša dzirnavas" un „Neparastie rīdzinieki" - tās ir tikai dažas no Rozes Stiebras veidotajām filmām teju pus gadsimta garumā. Šobrīd viņa veido jaunu pilnmetrāžas animācijas filmu „Saule brauca debesīs”, kas iekļauta programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Filmas pamatā ir latviešu tautasdziesmas, un to paredzēts pabeigt uz Latvijas valsts simtgades svinībām 2018. gadā.

“Pērn Latvijas filmas kinoteātros sasniedza teju 200 tūkstošus skatītāju. Skatītākā no tām bija Viestura Kairiša “Melānijas hronika”, tai seko Andreja Ēķa “Svingeri” un Renāra Vimbas “Es esmu šeit”. Arī šogad skatītāju interese priecē. Augustā atklājām Simtgades filmu programmu ar Vara Braslas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, nepilnu divu mēnešu laikā to novērtējuši 45 tūkstoši skatītāju. Izskatās cerīgi. Svarīgi, lai simtgadi sagaidot, filmas, kas top, ir dāvana mums pašiem – Latvijas iedzīvotājiem, preses konferencē, kurā paziņoja Lielā Kristapa nominantus, izvadīto kino gadu raksturoja kultūras ministre Dace Melbārde.

“Skatītāju interese par Latvijas kino pieņemas spēkā, ja mums ir tik dažādas filmas kā mākslas vērtības un kā izklaides produkti, realizējies sapnis, kas nebija iespējams garus gadus, ka skatītājiem bija jāizvēlas sarežģītas autorstila filmas vai izklaides produkti, kas veidoti Holivudas tradīcijās.

Jebkurā kinematogrāfijā iestājas relatīvs līdzsvars tikai tad, kad spēj piedāvāt plašu žanrisku un stilistisku spektru. Līdz ideālam vēl tālu, bet pirmais solis, ka varam piedāvāt gan bērnu, gan vēsturisku filmu, gan literatūrās ekranizāciju – viss šis žanriskais spektrs, ko skatītājs varēs ieraudzīt nākamajā gadā, kad paredzētas Latvijas simtgades programmas filmu pirmizrādes, tā ir unikāla situācija. Priecājos, ka tā ir noticis,” atzīst Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Šī gada Lielajā Kristapā nākusi klāt viena katergorija. Dita Rietuma uzskata, ka tas ir būtisks jauninājums – novērtēt filmas, kas top kā starptautiski kopražojumi. Jaunajā kategorijā Labākā mazākuma kopražojuma filma izvirzītas: “Lomu spēles”, rež. Vallo Toomla, prod. Riina Sildosa, AMRION; “Ātrie igauņu puiši”, rež. Jaak Kilmi, prod. Kristian Taska, Taska Filma; “Ukraiņu šerifi”, rež. Roman Bondarchuk, Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija.

Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” iesniegtās 66 filmas vērtēja atlases komisija - Arvīds Krievs (Latvijas Kinematogrāfistu savienība), Miks Zvirbulis (Latvijas Operatoru ģilde), Zane Balčus (starptautiskās filmu kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļa), Kristīne Matīsa (Nacionālais kino centrs), Ilona Bičevska (Latvijas filmu producentu asociācija), Jūle Mare Rozīte (Latvijas Filmu mākslinieku ģilde) un Ieva Viese-Vigula (Latvijas Animatoru asociācija).

Pilns nomināciju saraksts skatāms arī Lielā Kristapa mājas lapā.

“Vislielākā konkurence ir dokumentālās filmās. (..) Par nožēlu maza konkurence mākslas īsfilmu programmā, bija pieteiktas tikai astoņas filmas, no tām nevarēja atlasīt trīs labākās. Viens Kristaps paliks pāri.

Būs spraigi dueļi konkrētās nominācijas, piemēram, kategorijā labākais režisors cīnīsies pieredzes bagātais Varis Brasla un jaunais Staņislavs Tokalovs." norāda Ilona Bičevska, Lielā Kristapa ekspertu komisijas pārstāve.

"Lielajam Kristapam ir vistiešākā saistība ar latviešu skatītāju. Novērtējums, ka vairāk nekā 80 tūkstoši “Melānijas hroniku” noskatījās, ir tas pats, kas Lielais Kristaps. Lielais Kristaps ir vērtējums no malas, kur eksperti katra pēc saviem kritērijiem novērtē,” uzskata filmas “Melānijas hronika” producents Gints Grūbe.

“Būtiski, ka Lielais Kristaps notiek katru gadu, kas nozīmē, ka kino process ir dzīvs, ir ko nominēt. Liels prieks, ka labi sadarbojamies ar citu valstu filmu veidotājiem.”

Viņš arī vērtē, ka pēdējos gados ir spēcīgas spēlfilmas, nemainīgi labā līmenī ir dokumentālais kino. Svarīgi veikt analīzi, kas ir vājās vietas, kas stiprās vietas latviešu kino. “Lielā Kristapa iespēja ir izanalizēt filmu veidošanas procesus, politiku, kur pamatoti ieguldīts no valsts puses, kur nepietiekami ieguldīts finansējums,” atzīst Gints Grūbe.