LSM ziņās: Atšķirt iekšējo cenzoru no literārās dzirdes – par dzejas krājumu «Strops» stāsta Ivars Šteinbergs

Ivara Šteinberga pirmais dzejoļu krājums "Strops". Literatūrzinātne un dzejarade - kas un ko ietekmē dzejas krājumā Kultūras Rondo pārrunājam ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu.

Ivars Šteinbergs pie debijas krājuma strādājis ilgi un rūpīgi – pirmās dzejas publikācijas parādījušās jau 2012. gadā, izpelnoties laikabiedru interesi un atzinību. Kāds bijis Ivara pirmais dzejolis, vai literatūrzinātnieks ar savu kritisko skatu netraucē dzejniekam un kā sadalīt laiku starp literatūrzinātni, recenziju rakstīšanu, doktorantūras studijām un dzeju?

Ivars Šteinbergs  stāsta, ka pirmais dzejolis, ko atzinis kā dzejas darbu, tapis 2008./2009. gadā. Tas ir īss dzejolītis par diviem, kas arī bijis publicēts. Literatūrzinātne šobrīd dod vienu "valodas šķēli," ar kuru operēt, apspēlēt dzejā.

Ilgu laiku Ivaram Šteinbergam bijušas sarežģītas attiecības ar iekšējo cenzoru, bet tad sapratis, ka jauc iekšējo cenzoru ar literāro dzirdi. 

"Kopš pagājušā gada augusta esmu mācījies iekšējā cenzorā neklausīties, klausos literārajā dzirdē," atzīst Šteinbergs.

Krājumā nosaukums "Strops" radies spontāni.

"Biju izgājis uzsmēķēt un domāju, kā saukt krājumu, jo tas bija brīdis, kad manuskripts tapa un tas bija aktuāls jautājums. Sapratu, ka šis vārds patīk un gluži veiksmīgi apzīmē to, kāds tas krājums veidojas - proti, dažāds. Viena no nozīmēm, ko gribētu izcelt ar šo nosaukumu, ir daudzbalsība, jo šie dzejoļi, manuprāt, ir dažādi," stāsta Ivars Šteinbergs.

"Tas viss kopā ir daudzbalsība un kņudoņa, kas ir arī sakārtota, jo strops ir čumoša, mudžoša būtne, kas vienlaikus ir arī sistēma, kur ir liela kārtība. Ceru, ka kaut kas līdzīgs nolasās krājumā."

Autors atzīst, ka arī emocionāli patīk stropa jēdziens, vectēvs bija bitenieks un medus ir garšīgākā lieta pasaulē. Strops ir stiprs vārds.

 

Interesi par dzeju radījusi un savām spējām dzejas rakstīšanā noticēt Ivaram Šteinberga ļāvusi vecmāmiņa Lilita Šteinberga, kura arī mudinājusi rakstīt vēl. Bet krājuma tapšanas laikā pirmā dzejoļu lasītāja un vērtētāja bijusi sieva - rakstniece Daina Tabūna.

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzeju publicē kopš 2012. gada. 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā, ASV (Fulbraita Ārvalstu apmaiņas studentu programma) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Šobrīd doktorants Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā “Kultūras teorija”. Ivara Šteinberga rakstītās literatūras kritikas ir novērtētas ar nomināciju 2020. gada Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai.

"Šis laiks bija mana pieaugšana," studiju laiku ASV vērtē Ivars Šteinbergs. "Tagad runā par literatūrzinātnes lomu manā dzīvē, bet kaut kādai daļai manis tas šķiet smieklīgi, jo bakalaura studiju laikā es biju absolūti bezatbildīgs students. Es studēju tikai tādēļ, ka man vajadzēja kaut ko studēt, savu bakalaura darbu rakstīju, lai man būtu iegansts lasīt ārzemju dzeju un uz eksāmeniem divus gadus pēc kārtas neatnācu, jo es gribēju labāk stopēt pa Eiropu."

"Nav tā, ka man literatūrzinātne būtu interesējusi no sākta gala. Pēc bakalaura studijām pagāja kāds laiks, sapratu, ka vēlos kaut ko npietnāk darīt.

Es pieteicos un palaimējās, ka saņēmu Fulbraita stipendiju. Tas bija kā pavērsiena punkts. Tas bija kā punkts, kurā pieaugu kā cilvēks. Maģistrantūras laikā ASV es studēju ļoti nopietni. Tā stipendija un studijas ASV ir viena no vērtīgākajām pieredzēm manā dzīvē," turpina Ivars Šteinbergs.

Krājumus “Strops” izdevis apgāds Neputns.