Izdzirdot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nosaukumu, vienmēr iedomājamies par senatnes liecību saglabāšanu, taču līdztekus tām muzejs vāc, apraksta un pieņem glabāšanā mūsu ikdienu raksturojošus artefaktus. Noslēdzot ciklu par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja simtgadi un tā bagātīgo krājumu, saruna ar muzeja Vēstures departamenta Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku nodaļas galvenā krājuma glabātāju Ilzi Zīberti-Ķikuti.

Viena no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja misijām ir vākt liecības par tādiem notikumiem un procesiem, kuri vēl tikai veidos mūsu valsts vēsturi – tātad, sistemātiski dokumentēt arī mūsu šodienu, ne tikai pagātni. Tomēr, sava laikmeta liecību krāšana muzejā vienmēr nav bijusi pašsaprotama.

Mūsdienu norises apliecinošie priekšmeti muzeja krājumā nonāk galvenokārt kā dāvinājumi – gan cilvēkiem pašiem nolemjot kaut ko nodot depozītā, gan muzeja darbiniekiem uzrunājot konkrētas personas vai iestādes, kuru īpašumā varētu būt tāds vai cits saistošs objekts vai dokumentāla liecība.

Turpmākai intereses remdināšanai par pagātnes un mūsdienu liecību glabāšanu jāapmeklē izstāde “Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?”, kura līdz gada beigām ir aplūkojama Brīvības bulvārī, muzeja ekspozīciju zālē.  Bet 17. oktobrī  Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju zālē Brīvības bulvārī notiks darbnīca ģimenēm ar jaunāko skolas klašu bērniem “Ar lupu muzejā”, lai iepazītu, iespējams, kādam vēl nezināmo muzeja pasauli.