Maija Tabaka: Glezna var būt kā teātris, uztaisu savu teātri un tas paliek gleznā

Emocionāla un ekskluzīva tikšanās ar gleznotāju Maiju Tabaku un viņas gleznām personālizstādē ar lakonisku nosaukumu ‘’Gleznas” kultūrtelpā "Ola Foundation". Šī ir īpaša izstāde, kur visi eksponētie darbi ir no privātkolekcijām un plašākai publikai pieejami tikai šajā izstādē. Tās tapšanā piedalījās arī pati māksliniece, izvēloties darbus ar personisku nozīmi.

Kultūras rondo tiekamies ar vienu no izstādes kuratorēm - Ivonnu Veiherti un ekskluzīva saruna ar mākslinieci Maiju Tabaku, kura pirms intervijas pati pirmo reizi aplūko šo izstādi

Lai veidotu izstādes ekspozīciju, kuratores raudzījušās, kuri Maijas Tabakas gleznu īpašnieki varētu būt atsaucīgi.

"Mēs arī jautājām Maijai Tabakai, kas kura ir, viņa bija ļoti pārsteigta un priecīga par dažu gleznu atrašanos, jo viņai nebija ne jausmas, ka tās kādreiz redzēs. Mums notika ļoti interesants saskaņošanas darbs kopā ar Maiju, arī ar viņas komentāriem," par izstādes tapšanu stāsta Ivonna Veiherte.

"Gleznai ir pilnīgi suverēna dzīve. Tur ar mani nav nekāda sakara," vērtē Maija Tabaka.

Tāpat viņa min, nevēlas paturēt pabeigtus darbus.

"Es uztaisu gleznu un tad man gribas no viņas atbrīvoties, negribas, ka viņa traucē, aizgriežu pret sienu," bilst Maija Tabaka. Viņa reti tur gatavus darbu darbnīcā.

Māksliniece ir arī daudz inscenējusi un režisējusi savus darbus.

"Glezniecībai ir liela priekšrocība, tas reizē var būt kā teātris, bet ir paliekošs. Es uztaisu savu teātri un tas paliek gleznā, ja man izdodas, jābūt zināmai meistarībai, lai to paveiktu," atzīst Maija Tabaka.

"Par katru gleznu ir stāsts, jo Maijai nav gleznas bez stāsta," atklāj Ivonna Veiherte.

Sarunā māksliniece arī atklāj, ka savulaik "izmesta" no Mākslas akadēmijas par neapdāvinātību, taču turpināja gleznot un pēc dažiem gadiem atgriezās. Indulis Zariņš viņai teicis: "Nav ko talantīgam cilvēkam mētāties pa "Kazu"."

Akadēmiju Maija Tabaka pabeigusi kā teicamniece.