Māksla nevar būt apolitiska. Daiņa Īvāna grāmata "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā"

Māksla nevar būt apolitiska uzskata Dainis Īvāns, kurš ir grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” autors. Kopš 2018. gada vasaras par  Latgales un Daugavpils mākslinieci un ilggadējo mākslas pedagoģi Silvu Linarti diemžēl runājam pagātnes formā, bet viņas atstātais radošais mantojums ir mākslinieces turpinājums. Protams, vislabāk iepazīt Silvu Linarti var, skatoties viņas gleznās, bet tikpat viegli un gaisīgi kā viņas otas triepieni, bija Silvas stāsti par dzīves pārbaudījumiem. Skaudrais mākslinieces liktenis, kurā ierakstīts divreiz mērotais ceļš uz Sibīriju, tuvinieku zaudējums, cilvēku un dabas uzliktie pārbaudījumi, viņas dzīves stāstā mijās ar dzīvotgribu, latgalisko spītu, atbildību un sirsnību.

Marta sākumā Daiņa Īvāna grāmata „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” piedzīvoja atvēršanas svētkus Daugavpils Vienības namā. Ar visu, kas mīļš un tuvs bijis māksliniecei Silvai Linartei, viņas mīļāko dziesmu, mīļākajiem ziediem un konfektēm Daugavpils Vienības nams rīko svētkus viņai veltītajai jaunajai grāmatai.

Šī grāmata  ir Daugavpils Vienības nama sen lolots projekts, kas Daiņa Īvāna īstenots, radis dienas gaismu un gaismu tās lasītājiem. Tā ir divu izcilu personību savienība, saka Vienības nama vadītājas vietniece Sandra Maskaļova.

„Tā nav vienkārši grāmata, tas ir vēstījums, vēstījums, kuru caurstrāvo cilvēka gara spēka   ticības, uzticības, mīlestības un radošuma apliecinājums. Arī tā izvēle, kādam, varbūt likties, kāpēc Dainis Īvāns? Šeit nekas nav piebilstams, Dainis Īvāns vienkārši arī ir izcila personība, un ar to viss ir paskaidrots. Liels paldies, Dainim Īvānam  un komandai, kuri  šajā apliecinājumā ` un reizē arī vēstījumā ir centusies, un viņiem ir sanācis iemūžināt Latgalei, mūsu pilsētai un Latvijai  izcilu personību un nozīmīgu laiku,” atzīst Sandra Maskaļova.

Tieši vārds laiks,  kad  šī grāmata ierauga savu dienas gaismu, un neapzināti, caur  Silvas Linartes  dzīves gājumu, aktuālāk kā jelkad tagad tiek izrunāts vairākkārtīgi.

„Es vienmēr domāju, vai šī grāmata iznāks īstajā brīdī. Jo mēs jau strādājām  ilgi pie tās, un sanāca tā, ka teksts ir uzrakstīts jau  ilgi pirms tam. Es šorīt sazvanījos ar grāmatas tulku krievu valodā- rakstnieku Roaldu  Dobrovenski, un viņš teica, ka šī grāmata ir vairāk nekā laikā. Jo tur runāts  par visu to, kas notiek šobrīd pasaulē," stāsta Dainis Īvāns.

"Man arī gribējās parādīt, pazīstot Silvu Linarti, ka māksla nevar būt apolitiska. Ka mākslai kaut kas ir jāvēsta cilvēkiem, jāvēsta par cilvēcību. Un šis Silvas liktenis, kad viņa divu gadu vecumā tika  aizsūtīta uz Sibīriju, viņa pārdzīvoja tādu faktiski Latvijas vēsturē unikālu operāciju, kas ir salīdzināma ar ebreju glābšanu.  Kad cilvēki atveda 2000 latviešu  bērnus uz Latviju, un viņu atkal pēc kara saņēma ciet un atkal aizveda uz iesēdināja - sešus gadus vecu meitenīti… Un tomēr, viņa atgriezdamās,  varēja kļūt par mākslinieci, viņa iemācījās no jauna latviešu valodu. Iegāja kā būtiska māksliniece es tieši teiktu - 21. gadsimta Latvijas ainavā. Jo dīvainā kārtā viņa, izaudzinādama, tik daudz mākslinieku, pati savā  darba dzīves gaitā nevarēja tik ļoti daudz gleznot. Viņa to izdarīja tad, kad bija jau pensijas gados, lai cik tas jocīgi nebija," turpina Dainis Īvāns.

"Vēl viena lieta, kad šobrīd mēs domājam par Latvijas pilsētām un Daugavpili kā Eiropas savienības metropole - robežpilsēta, ka Silva Linarte ir tā, kas Daugavpili padarījusi par latvisku, viņa ir izglābusi Daugavpili. Tas, ka Daugavpils ir stabila un stāv, un šeit nav nekādu anklāvu un tautas republiku, tas ir ir ļoti liels Silvas nopelns.”

To, ka Silva Linarte nekad nav stāvējusi malā, vienmēr skatījusies un pētījusi notiekošo apkārt, saka arī Silvas Linartes meita - māksliniece un Saules skolas pasniedzēja Dace Pudāne. Daudziem caur šo grāmatu izdosies uz Silvu Linarti paskatīties krietni plašāk un niansētāk.