Gleznotāja. Vienmēr stalta, eleganta, vārdos pārliecinoša. Par Džemmas Skulmes fenomenu, atvadoties no mākslinieces, Kultūras Rondo studijā ieklausāmies pārdomās par mākslinieci. Raidījuma viešņas - mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kuratore Elīna Sproģe, mākslas zinātniece un Džemmas Skulmes vairāku izstāžu kuratore Inga Šteimane.

"Viņas precizitāte jeb formas pilnība visā ir ietverama viņas pašas teiktajā vienā teikumā - "Dievs ir pati dzīve" . Džemmas dzīve bija mīlestība visās nozīmēs un visos slāņos. Mēs daudz par to esam runājušas, un Dievs arī ir mīlestība. Tā kā lai Džemmai mīlestība, tās mīlestības daudz arī tālāk," atzīst Ingrīda Burāne.

"Kā jau Ingrīda teica, Džemma vienmēr palika tādā distancē. Bet tas pat nav varbūt īstais vārds, Džemma varēja būt ļoti tuva sarunās, jo viņa ārkārtīgi atvērās cilvēkiem un viņai bija ārkārtīgi fantastiska īpašība - viņa bija klāt sarunā, un viņai tas cilvēks, ar kuru viņa runāja, bija ārkārtīgi svarīgs, no sirds svarīgs. Viņa tiešām atcerējās praktiski visu, kas bija runāts konkrēti ar šo cilvēku. (..) Viņa ārkārtīgi precīzi atcerējās konkrēti katru cilvēku, un tas ārkārtīgi atbruņo. Līdz ar to saruna ir ļoti vaļsirdīga parasti," stāsta Inga Šteimane.

"Tas, kas mūs visvairāk satuvināja, bija radošo tehnoloģiju pārspriešana, tā varbūt var teikt. Jo

Džemmai bija tā īpašība, ka viņa līdz pašām beigām bija māksliniece. Tas ir tādā nozīmē, ka katru jaunu lietu sākt no nulles. Tā pašdekonstrukcija kaut kā jauna radīšanas vārdā,

un par to varēja tikai brīnīties, ka cilvēks ar tādu statusu visādā ziņā bija spējīgs tā," turpina Inga Šteimane.

"Es ar Džemmu iepazinos salīdzinoši ļoti nesen, tas bija pirms pieciem gadiem. Mēs satikāmies it kā jauna projekta ietvaros, man šķiet, ka it kā uzmanība Džemmai tika pievērsta no jauna," atminas Elīna Sproģe.

"Mani ar Džemmu šķīra tajā brīdi gandrīz 70 gadi un, protams, man sākumā bija pat bail, kā tas tagad būs, jo principā mums bija kaut kādā ziņā jāstrādā kopā. Un mani pārsteidza tas par to precizitāti pret cilvēkiem un atvērtību.

Mani visvairāk mūsdienu kontekstā pārsteidza, ka viņai bija milzīga interese par to, ko tad mēs darīsim, kā mēs darīsim.

Un viņa ar lielu prieku tajā iesaistījās, kas arī deva motivāciju man šīs izstāžu sērijas ietvaros [Mākslai vajag telpu pirmā sezona]. Džemma bija man personīgi ļoti liels atbalsts, un man likās, ka viņa man uzticas un es varu viņai uzticēties. Mani pat pārsteidza, ka viņa vairāk varbūt pārdzīvo nekā tie jaunie, viņu ļoti interesē, ko tad viņi izdarīs, nevis domājot par to, kā viņa izskatīsies. Viņa patiešām gribēja, strādāja pie tā, lai iesaistītie mākslinieki iegūtu no tā, ka viņi tajā iesaistās," stāsta Elīna Sproģe.

"Viņa labi zināja savu vērtību, augstu turēja godā to, kas viņai bija likteņa dāvināts; ja viņa pēc kaut ko centās, tad viņa centās saglabāt sevi tajā visā ņurckulī, kurā viņa nemitīgi atradās. Un jāsaka, tas viņai tiešām gods godam izdevās. Ne vienmēr arī," vērtē Ingrīda Burāne.

"Džemma pirmkārt un galvenokārt ir pienākuma cilvēks. Pie visiem tiem epitetiem, kas viņai ir veltīti, kā viņa ir apzīmēta grāmatās un publikācijās, un īpaši tagad, pēdējā nedēļā,

es tomēr palieku pie viena attiecībā uz Džemmu - un tā ir zemniece.

Zemniece savā dziļākā būtībā, ka lopi nevar palikt neapkopti, dobes neizravētas. Jā, arī tautu meita savā reizē, zemniece, kas greznojas atbilstoši situācijai vai ar Latgales balto villaini, vai ar kuršu trako deķi. Tur ir Latvijas jēga, ka Džemmā apbrīnojamā kārtā savienojās Latvijas pirmās brīvvalsts laika ideāli, kultūras cilvēku ideāli un perfekta gadsimta otrās puses pasaules mūsdienīguma izpratne," uzskata Ingrīda Burāne.

"Piekrītu, ka sajūta bija tāda, ka Džemma neies nekad prom, vienmēr paliks. Tāpēc nebija tāda stresa, arī kad viņa saslima. Likās, tas pāries, viņa ar visu tika galā, un likās, tas turpināsies. Bet tagad mēs esam palikuši vieni ar viņas jaunajiem darbiem," stāsta Inga Šteimane, atklājot, ka 2020. gada 7. februārī ir paredzēta Džemmas Skulmes personālizstādes atklāšana Latvijas Nacionālās mākslas muzejā.

Inga Šteimane stāsta, ka māksliniece aizvadītājā vasarā daudz strādājusi un ir radīti vairāki jauni darbi tādā formātā, kādā ilgi nebija redzēti - 2x2 metri.

"Un ir atkal jauna šķautne tajā abstrakcijā un tāda ļoti lakoniska pievēršanās būtiskām, lielām, simboliskām lietām un zīmēm," atklāj Inga Šteimane.

Tāpat nākamā gada pavasarī ir plānota Džemmas Skulmes darbu izstāde Seviļā.