Šogad aprit 140 gadu, kopš dzimis viens no daudzpusīgākajiem latviešu “zelta paaudzes” māksliniekiem – gleznotājs, grafiķis, keramiķis, interjera dizainers un aizrautīgs “latviskā koda” meklētājs mākslā Ansis Cīrulis. Viņam veltīts koncertuzvedums "Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis." nedēļas nogalē izskanēs Dzintaru koncertzālē. To veido spožs mākslinieku ansamblis – diriģents Sigvards Kļava un Latvijas Radio kora solisti, dramaturģe Nora Ikstena un māksliniece Anna Heinrihsone. Intriģējošā divu Cīruļu duetā uz skatuves saspēlēsies Vilis Daudziņš un Jānis Šipkēvics.

Dzintaru koncertzāles izvēle uzvedumam par Ansi Cīruli nav nejauša: Cīrulis ir dzimis jūrmalnieks, un mūža nogalē, 20.gadsimta 30.gados, viņš tolaik jaunajai kultūrvietai radīja sienas gleznojumus, kas joprojām apskatāmi koncertzāles foajē.

Pianista Riharda Plešanova izspēlētās Cīruļa laikabiedra, komponista Jēkaba Graubiņa miniatūras iedod kamertoni visam iestudējumam: skaņu ainavas mijas ar poētisku Anša Cīruļa dzīvesstāstu, ko izspēlē divi Cīruļi – praktiskais un racionālais Viļa Daudziņa Cīrulis un dvēseliskais sapņotājs – “cīrulītis mazputniņš” – ko izdzied Jānis Šipkēvics jeb Shipsea.

Skaņu ietvaru uzvedumam radījis Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Diriģents atzīst, ka atrast atbilstošu skanējumu Anša Cīruļa mākslinieciskajam rokrakstam un dvēseles izjūtai nemaz nav bijis viegli.

Ansim Cīrulim veltītais iestudējums tapis Sigvarda Kļavas, rakstnieces Noras Ikstenas un mākslinieces Annas Heinrihsones ciešā radošā partnerībā, kas jau pārbaudīta, kopīgi veidojot jauno, bet vēl neapskatāmo Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju. Šajā uzvedumā par atspēriena punktu Annai Heinrihsonei kļuvis Cīruļa alfabēts, kas šodien atdzimis par latviskā burtveidola stila ikonu.

Dzimis 19.gadsimta 80.gados namdara ģimenē, Ansis Cīrulis sākumā mācījās par mūrnieku un amatnieku, pamazām izkopa zīmēšanas talantu un sešas ziemas pavadīja mācībās Parīzē.

Aktierim Vilim Daudziņam šajā iestudējumā ir ilgi gaidīts un reizē ļoti sarežģīts uzdevums: viņš uz skatuves ne vien stāsta Anša Cīruļa dzīvi, bet vienlaikus arī zīmē un glezno. Daudziņš savulaik beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu kā metālmākslinieks.

Līdzīgi kā Annai Heinrihsonei, arī Vilim Daudziņam skolas gados Anša Cīruļa un laikabiedru ornamentālā māksla nebija tuva. Interesēja zviedru dizaina askētisms, konstruktīvas formas. Ornamentu patika atnākusi pavisam nesen.

Pirms un pēc koncerta apmeklētāji varēs apskatīt arī nelielu Anša Cīruļa darbu izstādi – uz Dzintaru koncertzāli būs atceļojis gan Rīgas pils Sūtņu zāles krēsls un vairākas zīmotnes, Cīruļa alfabēta klišeja un caur lupu pētāmas pilsētu ģerboņu un naudaszīmes skices. Nākotnē iecerēts koncertzāles telpās atvēlēt vietu pastāvīgai interaktīvai pieturvietai par Ansi Cīruli.

Ja vēlaties vēl ko uzzināt par mākslinieku Ansim Cīrulim veltītā iestudējuma tapšanu, Latvijas Radio 3 piedāvā sarunu arī ar uzveduma libreta autori, rakstnieci Noru Ikstenu.