7. septembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā atklās Ata Jākobsona personālizstādi, kurai autors devis nosaukumu “Dvēseles gaišā nakts”.

Mākslinieks strādājis dažādos medijos – zīmējums, glezniecība, tēlnieciski objekti. Izstādē līdzās pastāv gleznieciski raksti un keramika, krāsu laukumi un to saspēle. Vēstījumu aizsāk ceļojumi mirkļi, kas fiksēti uz atsevišķām piezīmju lapām un vēlāk tās nostiprinātas uz zāles baltās sienas. Viena no tām atmirdz zeltā.

Atis Jākobsons ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā glezniecībā un instalācijā. Pirmo reizi Vilhelma Purvīša balvai, kas ir augstākā atzinība Latvijas vizuālajās mākslās, Atis Jākobsons tika izvēlēts 2012. gadā par darbu "Patiesība ir vienkārša" kopā ar Kati Krolli. Šogad Atis iekļuvis finālā ar 2015. gada vasaras personālizstādi "Dark matter" jeb “Tumšā viela” Mūkusalas Mākslas salonā. Izpētījis tumšos toņus, jaunajā ekspozīcijā Atis Jākobsons vairāk pievēršas gaismai.

“Melnā viela bija meklējumi. Melnais bija vairāk metafora tai šķietamajai tumsai, kurā meklēt atbildes,” tā par saviem iepriekšējiem meklējumiem mākslā stāsta Atis Jākobsons. “Melnais bija kā kontrasts gaismai, lai to izceltu. Te ienāk zelts, kas ir vistiešākais gaismas attēlošanas līdzeklis, jo tas saules gaismu visprecīzāk var attēlot vizuālajā valodā.”

Ata Jākobsona personālizstāde veido daudzslāņainu vizuālo valodu, radot sarežģītu simbolu un tēlu kopumu, ko ir grūti atšifrēt, un varbūt tas pat ir apzināti neiespējami. Mākslinieks ved mūs pa asēmiskās rakstības ceļiem. Vārds “asēmisks” nozīmē, ka rakstītajam nav kāda īpaša semantiska satura. Tas ir meditatīvu zīmju klāsts, kas var tikt interpretēts dažādi, un kuram ir atvērta nozīme. Asēmiskā rakstība var atgādināt visu, bet tajā pašā laikā arī neko.

Atis Jākobsons min, ka tā ir "sava veida vizuāla dzeja, ko uztvert intuitīvi. Skatītājs pats piešķir nozīmi tekstam, var iztēloties, kas rakstīts, bet nav nekas konkrēts pateikts".

Pretmetu raisītās ekspozīcijas noskaņas raksturo arī izstādei izraudzītais nosaukums “Dvēseles gaišā nakts”.

“Rakstīšana ir mēģinājumi atrast ceļu pie pirmsākuma, pie radīšanas akta, izprast tos kodus, kas mūsos ielikti, un likt lietā informāciju, kas tiek atrasta meklējumos, kā var padarīt dzīvi vieglāku vai skaistāku,” uzskata Ati Jākobsons.

Ekspozīciju māksliniekam palīdzējusi veidot kuratore Līna Birzaka-Priekule. Viņa atzīst, ka Atim Jākobsonam svarīga mākslā pieredze un šī izstāde ir kā ceļojums un piedzīvojums. Ļoti intuitīva. “Jānāk ar atvērtu prātu un jāvēro, jāredz tas, ko grib ieraudzīt un saskatīt,” bilst Līna Birzaka-Priekule.

Ata Jākobsona izstāde “Dvēseles gaišā nakts” atklāj dažādus sevis pētniecības modeļus, kā arī izjautā, vai idealizēts un vienots “es” vispār pastāv.

Fantastiski smalkie, enerģētiski spēcīgie tušas zīmējumi pēc izstādes slēgšanas pazudīs. Sienas vienkārši pārkrāsos. Arsenāla Izstāžu zālē Ata Jākobsona personālizstāde būs skatāma līdz 29. oktobrim.