Pārlūkojot grafikas meistara Riharda Zariņa mantojumu, pievēršamies naudai. Vairākas mākslinieka radītās naudaszīmes tiek uzskatītas par šedevriem. Ielūkojamies arī viņa darba dienasgrāmatā, kurā mākslinieks fiksējis, cik stundas veltītas katras naudaszīmes izgatavošanai. Kā arī skaidrojam, kāds Rihards Zariņš bijis kā Latvijas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks.

Riharda Zariņa talants spoži izpaudies skrupulozi perfektajos naudaszīmju projektos. Sāksim ar laiku, kad mākslinieks pēc mācībām Eiropā atgriezās Krievijā un 1899.gadā uzsāka darbu Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur nostrādājis 20 gadus un astoņas dienas, kā pats rakstījis savās atmiņās. Tas bijis spiestuves „sudraba laikmets”, jo tajā bija modernākais tālaika aprīkojums. Riharda Zariņa pētniece Kristīne Ducmane īpaši pievērsusies un iedziļinājusies Zariņa izstrādātajās naudaszīmēs.

Vēsturniece Agita Ančupāne īpaši iedziļinājusies Latvijas Valstspapīru spiestuves izveidošanā un darbībā, laikā, kad to vadīja Rihards Zariņš. Atgriežoties Latvijā 1919.gada novembrī un aizturēts Rēzeknē, mākslinieks esot teicis: „ šeit nav laika uzturēties, jādodas uz Rīgu, mani tur gaida, jātaisa nauda”.

1921.gadā Finanšu ministrija iegādājās bijušo Augusta Liras spiestuvi Puškina un Maskavas ielas stūrī un piepirka zemes gabalus ar ēkām, izveidojot lielo kompleksu - Valstspapīru spiestuvi.

Rihards Zariņš ļoti īsā laikā izveido Latvijas Valstspapīru spiestuvi un jau 1921.gadā spiestuve piedalījās Rūpniecības un lauksaimniecības izstādē ar saviem ražojumiem.

Rihards Zariņš ir zīmējis metus lielākai daļai Latvijas Republikas papīra naudaszīmju, un ir arī metālnaudas autors, pēc viņa zīmētiem metiem tapa gan 5 latu sudraba monēta, gan visi pirmā izlaiduma santīmi, ko kala Šveicē.