“Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” - grāmatā apkopoti 102 mākslas manifesti, kas tapuši 20. un 21. gadsimtā.

Paskatīties uz mākslas attīstību caur Manifestu prizmu un iespējams, sameklēt arī filmu „Manifests”, kurā Keita Blanšeta, iejūtoties atšķirīgos mūsdienu tēlos, lasa slavenu manifesui tekstus – to visu varētu rosināt grāmatas „Manifests” lasīšana. Kā mainījies manifestu saturs un sabiedrības domāšanas formas pēdējos divos gadsimtos, Kultūras rondo pārrunājam ar izlases sastādītāju literatūrzinātnieku un dzejnieku Arti Ostupu un mākslas zinātnieci Stellu Pelši.

Iedvesma šādam izdevumam Artim Ostupam radusies, kad apmeklējis Berlīnē izstādi jeb video instalāciju “Manifests”. Tā pamazām radusies ideja veidot grāmatu, ja reiz manifests kā izpausmes forma arī mūsdienās ir interesanta māksliniekiem.

Ostups vērtē, ka grāmata varēja būt divas vai trīs reizes biezāka, bet to sastādot, svarīgi bijuši vismaz trīs principi: viens princips atlasīt hrestomātiskus tekstus, kam bijusi plaša ietekme mākslā un kultūrā, tāpat skatījies, lai manifesta teksts pats par sevi būtu kā mākslas darbs. Trešais princips - parādīt saistību starp manifestiem, īpaši tas attiecas uz avangarda manifestiem. Vēl arī svarīgi šķitis, parādīt manifesta attīstību pēckara pasaulē, jo 20. gadsimta otrās puses manifesti atšķiras no 20. gadsimta sākuma manifestiem.

Grāmatu ievada virkne vēsturiskajam avangardam – futūrismam, dadaismam, supremātismam, konstruktīvismam un sirreālismam – piederīgu tekstu, kurus var uzskatīt par manifesta kā unikāla literāra žanra sākumu: F. T. Marineti “Futūrisma dibināšana un manifests”, Valentīnas de Senpuānas “Sievietes-futūristes manifests”, Hugo Balla “Manifests dadaistu pirmajam vakaram”, Olgas Rozanovas “Kubisms. Futūrisms. Supremātisms”, Andrē Bretona “Sirreālisma manifests” u. c.

Grāmatu “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” izdevis apgāds “Neputns”.