Trīs skatu punkti uz Māras Zālītes „Margarētu”. Pat vairāk, jo Advokāti ir divi. Režisors Reinis Suhanovs piedāvā skatīties gan no Margarētas cietuma kameras, gan no advokāta rakursa, kā arī tiešsaistē.

„Margarēta” - tā ir atgriešanās teātrī, saka režisors Reinis Suhanovs.

"Sākotnēji attālinātās spēles ideja likās biedējoša, bet ar laiku mēģinot, jo sevišķi ģenerālmēģinājumos, sapratu, ka šāda veida partnerība pieprasa lielāka veida koncentrēšanos. Jo lielāka koncentrēšanās, jo mazāk apkārtējo kairinājumu. Tas paredz uzreiz precizitāti un pat padziļinātāku partnerību. Tā ir maksimāla uzmanība vienam uz otru," darbu pie iestudējuma raksturo Margarētas lomas atveidotāja Daiga Kažociņa.

Pie Margarētas cietuma kamerā ierodas gados jauns Advokāts, lai novestu līdz galam aizmirsto “lietu”, un atklāj, ka Margarēta nav vainojama nevienā no trim slepkavības epizodēm. 25 cietuma kamerā pavadītajos gados Margarēta pati sevi ir pārliecinājusi par pretējo. Kā šiem diviem cilvēkiem atrast ceļu uz patiesību...

"Saskaros ar vairākiem dokumentāliem notikumiem. Viens bija Nigērijā tiesas sēde 7. maijā zoom. Nosodītais bija savā kamerā. Zoom tiesas sēdē viņam piesprieda nāves sodu. Neskatoties uz to, ko viņš būtu izdarījis, tajā man likās kaut kas tik antihumāns. Ja sarunājamies zoom, darba ballītes tad vēl tā, bet tajā brīdī, kad tiesa ir zoom, šķita nežēlīgi.Un ieva Struka atgādināja par Māras Zālītes "Margarētu"," par tēmas un lugas izvēli stāsta režisors Reinis Suhanovs. 

Daigai Kažociņai darbs pie izrādes sācies pēc trupas vadītāja zvana, kurš vēstīja:  Daiga, tev, jāsāk strādāt!

"Viss sākās ar to, ka biju noticējusi ārkārtas situācijas apstākļiem, ka man nebūs darba  tuvāko divu gadu laikā, kamēr nebūs izgudrota vakcīna. Biju sākusi domāt, ar ko es vēl dzīvē varētu nodarboties, tad atskanēja trupas vadītāja zvans," atklāj aktrise.

Daiga Kažociņa vērtē, ka šīs izrādes spēles laukumā ar maksimāli maz izteiksmes līdzekļiem, niansētu ķermeņa dzīvi, prāta un apziņas aktivitāti jāpanāk tāds pats efekts, atdeve un jauda kā no lielās skatuves, kur ir. kur ieskrieties.

"Vienā mēģinājumā iedomājos, hm, skatītāji nāks un skatīsies, kā divi cilvēki sarunājas datorā," bilst Daiga Kažociņa.

Viņa atzīst, ka arī no skatītāja izrāde prasa maksimālu koncentrēšanos. To viņa novērojusi arī izrādes, laikā ka cilvēki saspringti vēro viņas 2x2 metri lielo spēles laukumu.

"Datorkameras novērošanas tuvplāns pieprasa lielu patiesuma līmeni un godīgumu. Arī atklātību, arī pamana katru kļūdu, līdz ar to darbs jāizdara precīzi, smalki, to var tikai iekšējā miera un pārliecības noskaņā," atzīst Daiga Kažociņa.

Reinis Suhanovs bilst, ka tās ir trīs dažādas izrādes, pat vairāk, jo Daigas Kažociņas partneri Kārlis Reijers un Kaspars Aniņš.

"Izrāde, kad esi dzīvajā klāt, skatītāji vienu cēlienu skatās vienā zālē, otru - otrā, vēl ir iespēja noskatīties elektroniski. 

Kārtīgi teātra mīlētāji ir noskatījušies dzīvajā un elektroniski,

atsevišķi no viņiem sev par pārsteigumu saka, ka tur ir kaut kas, ka jūti, iespējas saprast, aktieris divas stundas strādā bez pauzes, lai radītu to stāstu," atklāj Reinis Suhanovs.