Gūtenmorgens, ārēji visnotaļ pelēcīgs tipāžs ar sievu un bērniem, ar savu televizoru un alus pudeli, ar vāri nojaušamu tieksmi uz daiļām mākslām un skaistām sievietēm, it kā varētu pretendēt uz tautā iemīļoto vidējā latvieša tēlu, tomēr viņš ir krietni āķīgāks. Par Gūtenmorgena otrreizējo uznācienu Kultūras Rondo studijā saruna ar rakstnieku Māri Bērziņu, kurš lasīs fragmentus no  jaunās grāmatas "Gūtenmorgens. Otrreiz".

“Pirmo stāstiņu uzrakstīja 2005. gadā, un varonim īsti vārda nebija. Jānis vai Pēteris, jutu, ka tas izšķīdīs pārējos. Vajag kaut ko efektīvāku un atšķirīgāku no Kalniņiem, Krūmiņiem, Lejiņiem,” tā par Gūtenmorgena dzimšanu stāsta Māris Bērziņš.

“Pirmo stāstiņu uzrakstīja 2005. gadā, un varonim īsti vārda nebija. Jānis vai Pēteris, jutu, ka tas izšķīdīs pārējos. Vajag kaut ko efektīvāku un atšķirīgāku no Kalniņiem, Krūmiņiem, Lejiņiem,” tā par Gūtenmorgena dzimšanu stāsta Māris Bērziņš.

Grāmatu veido vairākas daļas un vien no tām tapusi ciemojoties Valgalciemā Latvijas TV projekta “Viens ciems – visa Latvija” laikā. “Sasmēlies iespaidus tur, ņēmu talkā savu varoni Gūtenmorgenu, kas labi mēdz palīdzēt atrisināt kādus jautājumus. Viņš ir kā starpnieks, kā komunikācija ar pasauli,” bilst Māris Bērziņš.

Vērtējot savu varoni pirmajā grāmatā un tagad – otrajā, Māris Bērziņš uzskata, ka raksturā Gūtenmorgens nav mainījies. Raksturā tāds pats vien ir. “Viņš literāti nedaudz mainījies, tas no manis laikam atkarīgs. Par to lai spriež kritiķi,” norāda Māris Bērziņš.

Rakstnieka Māra Bērziņa jaunāko grāmatu "Gūtenmorgens. Otrreiz" klajā laidusi izdevniecība „Dienas Grāmata”.