Kultūras Rondo turpina jautāt, kā jūtas un ko dara radoši cilvēki jaunā gada pirmajā mēnesī. Sazināmies ar dzejnieku Māri Salēju un suminām viņu dzimšanas dienā.

Savā ierakstā "Facebook" viņš sveic arī citus kultūras cilvēkus, kuriem 13. janvārī ir dzimšanas diena.

"Nebūt vientuļam šajā dzimšanas dienā ir svarīgi," atzīst Māris Salējs, atklājot, ka pirms kāda laika iedomājies, kāda sajūta bijusi Jānim Akurateram, kad viņa dzimšanās dienā bija asiņainais 13. janvāris.

Māris arī atgādina, ka vēlākos gados šis datums bijis zīmīgs Latvijas vēsturē.

Māri Salēju zinām kā dzejnieku, atdzejotāju un literatūrzinātnieku.

"Dzejnieks un atdzejotājs sadzīvo itin labi, literatūrzinātnieks varbūt epizodiskāk. Šīs zināšanas es vairāk pielietoju savā darba vietā Rakstniecības un mūzikas muzejā kā mākslas eksperts. Var teikt, ka šīs trīs izpausmes joprojām pastāv," vērtē Māris Salējs.

Literatūrzinātnē viņa uzmanības lokā arvien ir Ulža Bērziņa dzeja, seko līdzi jaunākajai dzejai, kā arī kādto Jura Kunnosa Kopotos rakstus.

"Cenšos būt apritē un saprast gan dzejas, gan literatūras situāciju," bilst Māris Salējs.

Par ikdienas darbu Māris Salējs atzīst, ka darbs norit jaunajā normalitātē - tas norit attālināti. Laiku, ko patērēja ceļā uz un no darba, velta iziešanai dabā. 

"Šī alternatīva ir svarīga papildus šiem apstākļiem, tā zināmā mērā notur pie līdzsvara," bilst Māris Salējs

Runājot par dzejoļiem un iespējamo dzejas krājumu, viņš atzīst, ka "ir tādi brīži, kad dzejoļi notiek, tad ir pauzes brīži, kuros kaut kas uzkrājas tajā mākonī, lai būtu tā kritiskā masa, lai no tā izkristu dzejolis vai izzibeņotu. Tur es pat nevaru teikt, ka šis process ir īpaši vadāms manā gadījumā".