Māris Vītols: Manā vīzijā teātris tiks virzīts pretī starptautiskai izcilībai

Dienā, kad Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs pulcējas uz 105. sezonas atklāšanu, Kultūras rondo izvaicājam jauno Latvijas Nacionālā teātra direktoru Māri Vītolu par turpmākajiem pieciem gadiem Nacionālajā  teātrī. 

Atklātajā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” valdes locekļa amatu Kultūras ministrijas nominācijas komisija starp 14 pretendentiem par spēcīgāko atzinusi kādreizējo izglītības un zinātnes ministru, biedrības “Latvijas Kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu. Jaunais teātra direktors amata pienākumus sāka pildīt 24. jūlijā.

Māris Vītols atzīst, ka viņa ienākšana teātrī izraisīja emocionālu viļņošanos, kultūras ministrija, kā konkursa organizētāja līdz pēdējam brīdim informāciju saglabāja konfidencialitātē, rezultātus paziņojot tikai sapulcē kolektīvam.

"Man tajā brīdī bija iespēja pirmo reizi kolektīvu uzrunāt un iepazīstināt ar sevi," norāda Māris Vītols. Ar lielāko daļu teātra kolektīva nav bijis pazīstams savstarpēji iepriekš, tāpēc tikšanās bijusi svarīga.

"Nesagaidu, ka visiem uzreiz patikšu. Tas arī nav direktora uzdevums, bet es visus iedrošināju skatīties uz vadītāja maiņu ar piesardzīgu optimismu," bilst Māris Vītols. "Pat ja kolektīvā bijušas vairāk divas nometnes, viena, kura iestājusies, lai Jānis Vimba turpina direktora pienākumu pildīšanu, un šo pozīciju aktīvi aizstāvēja arī Elmārs Seņkovs, jo viņam bija izveidojusies laba sadarbība ar Jāni Vimbu. Tajā pašā laikā ir diezgan liela kolektīva daļa, kura uzskatīja, ka Nacionālajā teātrī ir vajadzīgas pārmaiņas, ka teātrim nepieciešams jauns vadītājs."

Konkursa komisija atzina Māra Vītola piedāvāto programmu kā spēcīgāko.

"Zaudētāju šajā situācijā nav, ja īstenosim manu piedāvāto programmu, ieguvēji būs visi," pārliecināts Māris Vītols. "Manā vīzijā teātris tiks virzīts pretī starptautiskai izcilībai. Vēlos, lai teātris iekļaujas Eiropas nacionālo teātru kopsaimē un uzmirdz."

Tas ir viens darbības virziens, kas līdz šim nav attīstīts teātrī.

"Otra lieta - teātrim jāvirzās uz laikmetīgāku teātra valodu, mūsdienīgākām teātra izpausmes formām.

Sev esmu definējis vienā teikumā, kādam jābūt Nacionālajam teātrim: jābūt nacionālam saturā un laikmetīgam formā. Nacionālais teātris no citiem profesionālajiem teātriem atšķiras ar to, ka atbildīgs par latviešu teātra attīstību. Latviešu teātris ilgtermiņā nevar attīstīties tikai pieaicinot slavenus viesrežisorus, uzticot viņiem uz lielajām skatuvēm iestudēt ārzemju autoru darbus.

Latviešu teātris ilgtermiņā var attīstīties, ja talantīgākie, profesionālākie latviešu režijas meistari uz lielajām skatuvēm iestudē latviešu autoru darbus. Tas ir programmatisks pienākums - latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumi Nacionālajā teātrī. Es vēlos, lai katrā nākamajā sezonā, sākot jau ar šo, Nacionālajā teātrī būtu rezidējošais dramaturgs, ar kuru slēgtu autoratlīdzības līgumu par to, ka viņš sezonas laikā sagatavo divus vai nu oriģināldramaturģijas darbus vai dramatizējums un Nacionālajam teātrim būtu iespēja tos iekļaut repertuārā jau nākamajās sezonās," norāda Māris Vītols.

Vītols arī norāda, ka pēc pandēmijas skatītāji atgriežas Nacionālajā teātrī lēnāk un iespējams to nevar skaidrot tikai ar pandēmiju, bet arī māksliniecisko kvalitāti. Tāpēc teātrim nepieciešams jauns izrāviens, kas virzīs uz izcilību.

Jaunais teātra vadītājs arī min, ka viņa komandas atslēgas cilvēks būs Ieva Struka. Viņa būs direktora tuvākais cilvēks nākamos piecus gadus attiecībā uz repertuāra veidošanu. Runājot par rezidējošo dramaturgu, sarunas ievadītas ar Justīni Kļavu.

"Ar ārkārtīgu optimismu skatos uz aiznākamo sezonu. Mums ir ambicioza nākamās sezonas programma, ko sagatavojis Elmārs Seņkovs un viņa radošā komanda. Mana pārliecība ir, ka teātris ir tieši tik labs, cik laba ir viņa nākamā sezona. Līdz ar to ar ktru gadu latiņa ir jāceļ augstāk (..) un svarīgi ir aktieru ansamblī nodrošināt dinamismu un enerģiju," uzskata Māris Vītols.

"Es drīzāk redzu Nacionālo teātri kā dārzu, kur kā rūpīgs dārznieks vadītājs rūpējas par to, lai šie talanti, kas Nacionālajā teātrī strādā, varētu izplaukt, lai viņi varētu uzziedēt. Ne jau kā tādu franču dārzu, kur katrs krūms un koks ir apcirpts pēc vienas formas, bet

es to vairāk saskatu kā tādu angļu dārzu, kur katra personība, katrs aktieris ir ar savu īpatnību, ar savu īpašo vērtību. Tas ir daudzkrāsains un ziedošs dārzs," savu redzējumu par teātri līdzībās skaidro Māris Vītols. 

"Tāpēc es redzu to, ka teātra vadītājam ir jābūt mijiedarbībā ar māksliniecisko procesu, teātra direktors ir atbildīgs par visu teātra darbību kopumā, līdz ar to viņam jābūt iesaistītām arī mākslinieciskajā procesā, viņam ir jāpārzina šis mākslinieciskais process. Nevar būt tā, ka mākslinieciskā vadība, mākslinieciskajā procesā iesaistītie cilvēki nekādā veidā nav iesaistīti teātri kopējos mērķos, teātra attīstības plānos," turpina Māris Vītols.

Viņš norāda, ka ar teātra līdzšinējo māksliniecisko vadītāju Elmāru Seņkovu un viņa komandu daudzas stundas pavadījuši sarunās.

"Esam nonākuši līdz tam, ka mums ir absolūta uzticēšanās, mums ir absolūti atklāta saruna par Nacionāla teātra esošo situāciju, par tālākiem attīstības plāniem un esmu ļoti pateicīgs, ka mums šāda šāds dialogs bija iespējams," skaidro Māris Vītols.

"Mums nav nekādu domstarpību attiecībā uz māksliniecisko programmu, esam vienojušies gandrīz par 95% visos jautājumos, bet ir viena nianse, kur mums joprojām uzskati atšķiras. Tā nianse ir ļoti svarīgi, proti, par mākslinieciskās vadības modeli," norāda Māris Vītols.

Vītols skaidro, ka Elmārs Seņkovs saskata, ka viņš var vadīt mākslinieciski teātri tikai tādā veidā, ka teātra direktors nav nemaz iesaistīts mākslinieciskajā procesā. Savukārt Vītols uzskata, ka šāds modelis nav ilgtspējīgs un jābūt savstarpējai mijiedarbībai starp teātra vadītāju un māksliniecisko vadību. 

"Tā kā šī ir konceptuāla lieta, turklāt es konkursā piedalījos ar konkrētu māksliniecisko programmu, kas acīmredzot konkursa žūrijas vērtējumā bija spēcīgāka par Vimbas kunga programmu, līdz ar to man ir ļoti daudz priekšlikumu tieši attiecībā uz repertuāra jaunajām iniciatīvām, uz satura veidošanu gan lielajā zālē, gan mazajos spēļu laukumos Nacionālajā teātrī. Līdz ar to man ir arī atbildība par šo māksliniecisko ideju virzīšanu,

un vienīgais, kā es to varu, ja ir šis mākslinieciskais dialogs, ja šis repertuārs tiek veidots tādā daudzbalsīgā sarunā, daudzbalsīgākā dialogā, nekā tas šobrīd ir bijis," norāda Māris Vītols.

Nākamā Nacionālā teātra sezona, jeb sezona, kas sākas šodien, būs Elmāra Seņkova un viņa radošās komandas mākslinieciskās vīzijas manifestācija, atzīst Vītols un sola, ka visa programma tiks realizēta bez izmaiņām, sākot ar "Spēlēju, dancoju" pirmizrādi 14. septembrī, mēģinājumi sāksies jau 3. augustā.

Teātrī šajā sezonām ienāk Egons Dombrovskis no Liepājas, vēl būs sarunas ar Matīsu Budovski, kurš uzaicināts pievienoties Nacionālajam teātrim.

Vītols arī skaidro, ka turpmāk Nacionālais teātris plaši praktizēs autorlīgumus, piesaistot režisorus. Viņi iestudēs izrādes. Arī Elmāram Seņkovam kā mākslinieciskajam vadītājam līgums ir beidzies.

"Mēs esam vienojušies, un tā ir arī Elmāra iniciatīva, ka šis līgums netiek turpināts, bet visi noslēgtie autoratlīdzības līgumi, kur viņš kā autors ir iesaistīts repertuāra veidošanā, visi ir spēkā. Līdz ar to tādā veidā, kā Elmārs šo sezonu ir saplānojis, mēs viņu īstenosim," atklāj Māris Vītols. "Par nākotni mēs arī esam runājuši, sapratne mums ir ļoti tuva un cieša, esam atvērti no abām pusēm par sadarbību ar Elmāru Seņkovu kā režisoru arī aiznākamajā un turpmākajās sezonās. Es tiešām arī tādu sadarbību redzu un vēlos."