Turpinās Rīgas Fotomēnesis, un šovakar, 10.jūnijā, pulksten 19 fotogrāfe Elīna Semane aicina uz savas jaunās fotosērijas “Viss ir sūdi, izņemot čuras” atklāšanu Mārtiņa kapos. Māksliniece vaļsirdīgi dokumentē savu ikdienu, kuru ietekmē sarežģītas savstarpējās attiecības un nestabilie iekšējie stāvokļi – šodienas jauniešu izaugšanas un sevis meklējumu pavadoņi.

"Es varu paskaidrot nosaukumu, jo tas ir izraisījis rezonansi medijos. Cilvēkiem ne visai simpatizē šis nosaukums," stāstu par izstādi sāk Elīna Semane. "Tas ir ready-made, kas ņemts no dzīves."

Elīna atklāj, ka vienā vakarā aizgājusi uz bāru un satikusi tur kādu draugu un viņam uz kladītes bija uzrakstīts šis teksts  “Viss ir sūdi, izņemot čuras”. 

"Man likās tik ironiski un vienlaikus absurdi, es vienkārši to izmantoju kā metaforu, kas tevi noved strupceļā.

Tev ir it kā naids pret visu, ka viss ir slikti, tajā pašā laikā esi nonācis strupceļā. Šķita, ka šo nosaukumu varētu lietot kā ready-made savai izstādei, jo šķita, ka tas lielā mērā sasaucas arī maniem darbiem," skaidro Elīna Semane.

Viņa atzīst, ka tās ir dusmas uz pasauli, kas lielā mērā balstās nesakārtotās attiecībās pašam ar sevi. Cilvēks ar sevi nonācis strupceļa.

Izstādes nosaukums jau ir izpelnījies negatīvus komentārus ziņu portālos.

"Patiesībā, tas, ko es gribu parādīt, ka esmu tāda, kā visi citi. Mēs esam viena sabiedrība, arī es kā mākslinieks esmu daļa no šīs sabiedrības. Mēdz būt slikti un tas ir okey," uzskata Elīna Semane.

"Tā ir arī jaunas sievietes dienasgrāmata. Cilvēkiem ir asa reakcija pret šīm fotogrāfijām, tajā pašā laikā, ja šādas kompozīcijas būtu glezniecība, vai šādi kadri būtu kino, tas ir ok, Līdz ko ierauga fotogrāfijā, kas vienkārši ir cits medijs, cilvēkiem ir asāka reakcija."

Elīna Semane pirms diviem gadiem absolvējusi ISSP vasaras skolu, šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Pandēmijas sākumā devusies uz Alūksni, kas izvērties mēnesi garā etapā divistabu dzīvoklī vienai pašai ar sevi un savām domām. Radošu iedvesmu, izņemot performanci savas dzimšanas dienas rītā, šajā laikā gan nav izdevies gūt – jo klusums un cilvēku trūkums, dienai uz dienu mijoties, nav mainījies. Tāpēc, atgriežoties Rīgā, ar jaunu jaudu sācies darbs pie nākamās fotosērijas, kura šovakar tiks atklāta Pārdaugavā, Mārtiņā kapos. Elīna skolojusies arī pie viena no izcilākajiem mūsdienu fotogrāfiem, Andreja Granta.

Sarunas noslēgumā Elīna atklāj, ka savās idejās par izstādes izkārtojumu dalījusies arī ar Emīlu Dārziņu, uzrunājot viņa pieminekli. Ar ko šī saruna būs rezultējusies, atliek noskaidrot Pārdaugavā, Mārtiņa kapos, Rīgas Fotomēnesī.