Andris Eglītis ne tik daudz pēta gaismas vizuālo formu, kā viņu interesē gaismas aura, gaismas metafizika kopumā. Kā gaisma ietekmē to, kā redzam lietas pārrunājam Kultūras Rondo studijā sarunā ar Andri Eglīti, kuram aizvadītajā nedēļā Maskavā atklāta izstāde “Mākslīgā gaisma”. Viņš ir scenogrāfs arī izrādei „Dzīvnieks”, kas tikko piedzīvoja pirmizrādi Nacionālajā teātrī.

"Man tur tīra glezniecība. Tikai un vienīgi gleznīecība," izstādes darbus sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" raksturo mākslinieks Andris Eglītis.

Izstādei tapuši darbi sērijā “Reflections (The Illuminated and the Enlightened)”, kuros mākslinieks attīsta ideju par gaismas un ēnas attēlošanu vizuālajā mākslā kā galveno veidojošo spēku.

""Mākslīgā" gaisma ir darbu sērija, pie kuras kādu gadu strādāju. Izstāde ir šī darba rezultātu viena manifestācija. Nosaukums piemeklēts atbilstoši. Latviski bija variants "Cerību stars", kas krievu valodā nestrādā. Sērijas darba nosaukums ir "Reflections", angļu valodā man patīk, ka tss nozīmē gan gaismas atspulgu, gan domāšanas procesu," atklāj Eglītis.

"Šajā darbu ciklā mani interesē, ka gaisma visās kultūras, reliģijas un mūsdienu sajūtā ir ne tikai fiziska, bet garīga un mentāla. (..) Kā gaisma no tīri fizikas parādības pārtop par par garīgu, metālu vai metafizisku lietu," turpina mākslinieks.

Izstāde būs apskatāma līdz 9.aprīlim laikmetīgās mākslas centrā “Vinzavod” galerijā “pop / off / art”.