Matīss Kaža: “Apbrīnas ieleja” ir izrāde, kurā iegrimt, bet reizē sapnis, kurā jādomā līdz

Pirms 12 gadiem leģendārais britu režisors Pīters Bruks un viņa ilggadējā domubiedre Marī Elēna Estrēna iestudēja lugu par izzināmā robežām. Tā atstāja paliekošu iespaidu uz kādu latviešu kinorežijas studentu Ņujorkā, kurš tagad to iestudējis Jaunajā Rīgas teātrī. Par izzināmā robežām. Par Pīteru Bruku viņa simtgadē. Par Matīsu Kažu “Apbrīnas ielejā” un ārpus tās. Kultūras rondo tiekamies ar aktieriem pēc pirmizrādes, bet studijā izvaicājam režisoru Matīsu Kažu.

"Man liekas, ka šī ir izrāde, kurā iegrimt, bet reizē tas ir sapnis, kurā ir jādomā līdzi, kurā visu laiku ir jābūt intensīvas un, iespējams, arī dažkārt koncentrētas domāšanas stadijā skatītājam. Tas nav izklaides gabals," atzīst Matīss Kaža.

Režisors atklāj, ka arī pats ir guvis tādu pieredzi, kur ļāvies kaut kam ārkārtīgi iespaidojošam un neizskaidrojamam, arī necenties to mēģināt to racionalizēt kādā veidā.

"Domāju, ka daudziem no mums ir bijušas šādas pieredzes, tāds tīrs apbrīnas pārsteigums," vērtē Matīss Kaža.

Kad tev bija viens vai divi gadiņi, mamma tev dziedāja šūpuļdziesmas. Tu nesaprati izdziedāto vārdu nozīmi, bet ķēri zilbes kā krāsu triepienus. Ķēri un iemācījies dziesmu. Ir pagājuši daudzi gadi. Joprojām tu galvā redzi šos triepienus. Un redzi mammu.

Kopš atgriešanās Latvijā pēc kinorežijas studijām ASV Matīss Kaža šķietami ir visur: viņš režisē savas filmas, producē citu uzņemtās un iegūst pa kādam “Oskaram”, pasniedz Kultūras akadēmijā, iestudē balvu pasniegšanas ceremonijas un divu gadu laikā bijis režisors arī sešām teātra izrādēm. Jaunākā no tām – “Apbrīnas ieleja” – tikko piedzīvojusi pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Tas ir daudzslāņains darbs, kurā pētījumi par cilvēka smadzenēm un atmiņu apvienoti ar sūfiju mitoloģiju un persiešu autora Fari-du-dina Atāra “Putnu sapulces” fragmentiem. Intelektuāli poētisks darbs, kas aicina vienlaikus iegrimt sapnī un saglabāt asu prātu.

Ar Matīsu Kažu sarunājāmies gan par ceļu uz “Apbrīnas ieleju” un ārā no tās, gan par citiem radošajiem darbiem un to, kā nenodeldēt zobratus, kad radošo kārdinājumu ir tik daudz.