Par Livonijas garīgo kultūru un līdz šim plašāk nezināmo informāciju par gregoriskajiem dziedājumiem 15. gadsimta Rīgā Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar muzikologu, grāmatas "Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā" autoru Guntaru Prāni un krusttēvu jeb oficiāli - grāmatas zinātnisko redaktoru, vēsturnieku Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru Andri Levānu.

Apgāds "Neputns" laidis klajā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfiju "Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā". Izdevums ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par vienu no Latvijas mūzikas vēstures senākajām lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā.

Monogrāfijā visaptveroši stāstīts par Latvijas profesionālās mūzikas pirmsākumiem viduslaiku Rīgas muzikālajās norisēs, kas cieši saistītas ar pasaules mūzikas vēsturē nozīmīgo repertuāru – gregoriskajiem dziedājumiem.

Gregoriskie dziedājumi ir pirmais repertuārs mūzikas vēsturē, kas dokumentēts rakstiski un tādējādi šodien tiek uzskatīts profesionālās mūzikas sākumu Eiropā. Arī Latvijā senākā mūzikas vēstures liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei nozīmīgajā liturģiskajā grāmatā – Rīgas misālē (Missale Rigense), kura dokumentē dievkalpojumu dzīvi Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē, apliecinot, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves apriti.