"Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100" tagad pieejams arī grāmatā

Atklāt muzeja publiskās un aizkadra dzīves interesanto vēsturi – tāds bijis viens no pamatuzdevumiem, veidojot izstādi „Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100”, kas bija skatāma pērn Mākslas muzejā „Rīgas birža”. Tagad klajā nākusi arī izstādes grāmata, kas ir bagātīgi ilustrēta ar mākslas darbu reprodukcijām, dokumentāliem materiāliem un fotogrāfijām. Izstādes kuratores Vita Birzaka, Aija Brasliņa un Baiba Uburģe ir arī grāmatas sastādītājas un teksta autores. Grāmatu ievada LNMM direktores Māras Lāces raksts „Mākslas muzeji Rīgā pirmās brīvvalsts laikā. Ēkas un kolekcijas”.

Muzejs pirms muzeja, Zelta fonds, Muzeja dibināšana – tās ir nodaļas, ar ko iesākas apjomīgā, 300 lappušu biezā grāmata, veltīta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā veidotajam Valsts mākslas muzejam. To dibina 1920.gada 15.martā, bet publikai atver 1922.gada maijā, tā mājvieta Rīgas pils.

Jau sākot veidot izstādi „Mūsu muzejs”, strādājot ar dokumentiem un arhīvu, doma par izstādes apkopošanu rakstu formā bijusi dabiska, norāda izstādes kuratores un arī šīs grāmatas sastādītājas Vita Birzaka un Aija Bralsiņa, jo izstāde bijusi lasāma.

Viens no nacionālās tēlniecības pamatlicējiem, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Burkards Dzenis pildīja Valsts mākslas muzeja direktora pienākumus no 1920. līdz 1944.gadam, ar pārtraukumu 1941.gadā. Par Burkardu Dzeni nav nemaz tik daudz zināms, salīdzinot kaut vai ar Vilhelmu Purvīti, kas bija Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors. Arī par viņa lomu muzeja dibināšanā un darbībā ir stāsts grāmatā.

Grāmatā atrodamas vizuālas un dokumentālas liecības par Valsts mākslas muzeja pirmo pirkumu. 1920.gada 26.martā Valsts mākslas muzejs no Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes iegādājas 16 darbus.

Grāmatā daudz dokumentālu liecību: iepirkšanas komisijas protokoli, ieraksti muzeja inventāra grāmatā, vēstules un citas liecības. Izstādes kuratores norāda, ka Valsts arhīvā glabājas Valsts mākslas muzeja lieta, no šiem materiāliem nākamajiem pētniekiem vēl daudz ko izzināt.

Kaut arī muzejs tika dibināts ar mērķi atbalstīt un popularizēt latviešu mākslu, grāmatā atradīsim nodaļas par dāvinājumiem un kā veidojās ārzemju mākslas kolekcija. Valsts mākslas muzejs pirmajos pastāvēšanas gados saņēma dāvinājumus no Tālajos Austrumos, Ķīnā un Japānā dzīvojošiem latviešiem – kopumā ap simt divdesmit amatniecības izstrādājumu un glezniecības paraugu. Izstādes „Mūsu muzejs” vēl viena kuratore Baiba Uburģe iepazīstina ar dažiem dāvinātājiem.

Izstādes un arī grāmatas veidotājas Vita Birzaka un Aija Brasliņa pārliecinātas, ka vēl ir ko meklēt un pētīt, tādēļ novēl: kaut rastos kāds, kam būtu dziļāka interese un vēlme izzināt muzeja darbības vēsturi.

Grāmatā viens no pēdējiem attēliem ir 1941.gadā direktoram Burkardam Dzenim dāvātais albums, kā zināms, 1944.gadā mākslinieks ar ģimeni pamet Latviju, emigrācijā dodas arī Vilhelms Purvītis, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors. Bet grāmatas vāku veido gan 19.gs. otrās puses portretista Jāņa Staņislava Rozes „Helēnas Cimzes portrets” (tolaik senākais muzeja priekšmets) un latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas „Zvaigžņu lauks” (datēts ar 2010.gadu).

Vēl tikai jāpiemin Inetas Berkmanes un Jāņa Murovska veikums, veidojot grāmatas dizainu un maketu, tā piešķirot grāmatai vēl izteiktāku slīpējumu un precīzāku vēstījumu.

Grāmatu pašlaik var iegādāties, rakstot uz muzeja publisko e-pastu (lnmm@lnmm.lv), vai gaidīt, kad muzeji atkal būs atvērti, un tad iegādāties muzeju kasēs vai veikalos.