Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs šogad darbojas simtās jubilejas zīmē. Un raidījumā Kultūras rondo divu simtgadnieku satikšanās – Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs šodien ciemos Latvijas Radio.

Par muzeja pirmsākumiem un Jāni Gresti, kā arī nākotnes plāniem studijā iztaujam muzeja direktori Ivetu Ruskuli un mākslas eksperti Ilonu Miezīti.

Par Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzeja dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1925. gads, kad Skolotāju savienības telpās ar Jāni Gresti priekšgalā izveido tā dēvētos Rakstnieku stūrīšus.

Rakstniecības muzeju Greste iesāk ar Rūdolfam Blaumanim veltītu ekspozīciju, kurā ir 540 vienības. Greste aktīvi uzrunā dzīvos latviešu literatūras klasiķus un mūžībā aizgājušo autoru tuviniekus, lūdzot Rakstnieku stūrītim atvēlēt dažādas lietas, kas bijušas to lietošanā un pat sola pagādāt jaunus spalvaskātus, zīmuļus, neaprakstītu papīru. Grestes taktika izrādās auglīga – 1925. gada beigās jau savākts muzeja materiāls vairākos tūkstošos inventāra vienību.

Simtgades gadā gaidāma muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšana ēkā Mārstaļu ielā 6, kas varētu būt vasaras beigās, bet muzeja simtgadei veltītā konference būs novembra beigās. Novembrī arī Latvijas Radio svinēs savu simtgadi.

"Radio rada un raida simts gadus, mēs kā muzejs esam sava ceļa gājējs simts gadus," bilst Iveta Ruskule.

Arī mūsdienās līdzīgi kā muzeja pirmsākumos gan cilvēki piedāvā muzejam dažādas lietas, gan arī muzeja darbinieki paši vēršas pie cilvēkiem, pie lietu turētājiem, pie radošajām personībām. 

"Mēs komplektējam gan rakstniecībā, protams, ir izzūdošas vērtības mūsdienu rakstniecībā un mūzikā, kā ar roku rakstīti manuskripti, ar roku rakstītas vēstules. Atrodas arī kaut kādas lietas, kas ir sociālajos tīklos. Viens no pēdējiem ieguvumiem ir Eduarda Bokuma ražotais pianīns, kas vienkārši "Facebook" parādījās rubrikā "Atdod, pirms met ārā". Mums tieši šī meistara nebija. Bija brāļu Bokumu ražotais harmonijs, kas ir Liepājas darbnīcā ražots un eksponāts, bet pianīns nebija. Tā kā ļoti dažādos ceļos šīs lietas muzejā nonāk. Protams, ir tā, ka cilvēki zvana un paši atnes vai piedāvā. Ļoti daudz mēs arī meklējam, īpaši ekspozīciju veidošanas posmā rodas tie "baltie plankumi"," stāsta Iveta Ruskule.

Iveta Ruskule kā piemēru min, ka bijis nepieciešams ekspozīcijai kāds komponista Artura Maskata priekšmets. Aicinājums bijis auglīgs, tagad muzeja krājumā ir gan viņa "Tango" manuskripts, gan viņa norakstītie zīmuļu gali un dzēšgumija, gan arī citas vērtīgas lietas.