Raidījumu sērijā „Neatkarības laika teātris” par jaunā režijas viļņa pārstāvjiem. Par režisoru paaudzi, kurai raksturīgs nevis protests, bet pētniecība. Teātra zinātniece, zinātņu doktore Ieva Rodiņa kolektīvajā monogrāfijā „Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21.gadsimtā” pievēršas jaunās režijas personībām un atsevišķā nodaļā pēta Vladislava Nastavševa autorteātri.

Pētījumā ieskats režisora atšķirīgajā izglītības ceļā, jo Vladislavs Nastavševs teātra izglītību iegūst ārzemēs - Pēterburgā un Londonā. Viņu no Latvijas Kultūras akadēmijā absolvējušajiem režisoriem atšķir spēja uzdrīkstēties.

Pētījumā arī par viņa kā režisora sākumu "Dirty Deal Teatro", un tas ir 2010. un 2011.gads, kad top izrādes „Mitjas mīlestība”, „Puiši smaržo pēc apelsīniem” un „Dzin”.

Esot iekšā teātra procesā un rakstot recenzijas kritiķim bieži vien grūti novērtēt režisora māksliniecisko attīstību tik detalizēti, kā tas ir veicot pētījumu, uzsver Ieva Rodiņa. Un viņa iedziļinās gan Vladislava Nastavševa „nežēlīgajā teātrī” jeb tumsas laboratorijā, gan viņa citādajā politiskajā teātrī, arī ko nozīmē „Skaistums kā princips”.

Vladislavs Nastavševs teātra gada balvai „Spēlmaņu nakts” vairākkārt nominēts ne tikai kā režisors, bet arī kā savu izrāžu scenogrāfs, kostīmu mākslinieks un mūzikas autors. Pētījumā Ieva Rodiņa norāda: „„Asins kāzas” ir neapšaubāma Vladislava Nastavševa autorizrāde - viņa radīta ir izrādes scenogrāfija, kostīmi (kopā ar Rūtu Kuplo), mūzika (Kopā ar Tomu Auniņu, iedziedāts dziesmu vokāls."