Arī rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot – tā uzskata Tautas lietišķās mākslas meistare Dagmāra Prīberga. „Baltais rokdarbu ceļš” ir meistares Dagmāras Prībergas jubilejas izstāde, to iespēja skatīt arī virtuāli. Ilgus gadus meistare vadījusi tautas lietišķās mākslas studiju „Bārbele”, bet 2021.gadā vadīšanu pārņēmusi Dagmāras meita Gita Prīberga.

Dagmārai Prībergai rokdarbi ir neatņemama dzīves daļa jau vairāk nekā 40 gadus, un tautas lietišķās mākslas studiju „Bārbele” viņa vadījusi no 1989.gada. Izstādē „Baltais rokdarbu ceļš” apskatāma tikai neliela daļa no paveiktā, toties tas ir ieskats daudzajos rokdarbu veidos.

Kad gribu zināt, ar ko Dagmāra īpaši lepojas, viņa vedina nevis pie kāda rokdarba, bet pie stenda, kurā liels attēls no Dziesmusvētku izstādes ar šūpulīti vidū.

Pakavējamies arī pie lielformāta fotogrāfijas no Virtuālā tautastērpu gājiena, kur abas - Dagmāra un Gita - saposušās skaistos tautastērpos pie jūras, jo ir jūrmalnieces. Savukārt izstādē abas rokdarbnieces rāda nevis tautas apģērbu, bet mūsdienu apģērba rotājumus visdažādākajās tehnikās.

Kad izstāde apskatīta un ieskats gūts, gribas noskaidrot, no kurienes Dagmārai Prībergai tāds ķēriens un interese par rokdarbiem. Savukārt Gitai Prībergai jautāju, kā pārmantojas mammas zināšanas un prasmes, kā tas notiek? Gita neslēpj, ka skolas vecumā izvairījusies no rokdarbiem, redzot, cik tas grūti.

Ir divas Dagmāras Prībergas grāmatas „Senās mežģīnes Latvijā” un  „Mežģīņu mantojums Latvijā”, kurā arī mežģīņu darināšanas tehnoloģijas. Ar Dagmāru Prībergu interesanti runāt par tērpu un rokdarbu vēsturi, arī par mežģīnēm latviešu tautastērpos.

Gita Prīberga darbojas arī Eiropas mākslas un amatniecības federācijā, un problēmas ar smalko rokdarbu veicējiem esot visās valstīs.

Jūrmalā, Aspazijas mājā, divas reizes nedēļā Dagmāra Prīberga vada kursus rokdarbniecēm, un man iespēja viņas satikt un uzdot jautājumu, kā veicas un vai nav par grūtu? Stāsta rokdarbu kursu dalībnieces Ausma, Vizma, Inga, Ieva un Ilze.