LSM ziņās: Taisnīgumu meklējot. Rakstnieka Fjodora Dostojevska daiļrade un politiskās aktivitātes

Cilvēkam patīk uzskaitīt savas nelaimes, bet viņš neskaita savus priekus. Ja pievērstos arī tiem, viņš ieraudzītu, ka ikkatram cilvēka liktenim ir dota līdzi pietiekama daļa laimes.” Ar šo rakstnieka Fjodora Dostojevska atziņu iesākam ciklu „Nospriegotais”, kas veltīts autora divsimtgadei, kuru atzīmēsim pavisam drīz, proti – 11. novembrī.

Fjodors Dostojevskis literatūrā ienāk kā „naturālās skolas” pārstāvis – šis virziens Krievijā aizsākas 19. gadsimta 40. gados. Šī stilistiskā novirziena galvenais iedvesmotājs bija kritiķis Visarions Beļinskis, kurš ap sevi pulcēja tobrīd vēl salīdzinoši jaunos autorus Nikolaju Ņekrasovu, Ivanu Panajevu, Aleksandru Gercenu; arī Ivans Turgeņevs savas radošās darbības pirmsākumos bija saistīts ar „naturālistu skolu”.

Pirmais Dostojevska darbs - romāns "Nabaga ļaudis" tika 1846. gadā publicēts „Pēterburgas literārajā kopkrājumā”, ko izdeva tieši Ņekrasovs un tā ir uzskatāma par sava veida iniciāciju, proti, iesācēja autora uzņemšanu kopīgā, nostiprinātā literārajā lokā.

Par naturālisma skolas tendencēm stāsta filoloģijas doktors Latvijas Universitātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas asociētais profesors Jurijs Sidjakovs.

Attēlā: Fjodors Dostojevskis 26 gadu vecumā. K. Trutovska zīmējums.