4. janvārī plkst. 20 Raiņa un Aspazijas mājā notiks Preiļu konceptuālisma dzejas grupējuma lasījumi, kurus pavadīs izglītojoši priekšlasījumi par konceptuālisma dzeju. Kas ir Preiļu konceptuālisms un kādēļ dzejnieki apvienojušies jaunā laikmetīgās dzejas grupējumā, Kultūras Rondo pārrunājam ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Arti Ostupu un Aivaru Madri.

“Konceptuālisms ir tāds rakstības veids, kad apzināmies, ka tas, ko runājām vai rakstām nav nekas unikāls un oriģināls. Pirms mums jau ļoti daudz ir pateikts, līdz ar to rakstām to apzinoties, rakstām, izmantojot literatūras vēsturi kā metatekstu, kā visu iekļaujošu straumi, kurā peldam, rakstām, izmantojot inspirācijas no citiem tekstiem, ko redzam sadzīvē apkārt. Kopējam tos un pārvēršam par dzejas tekstiem,” skaidro Kārlis Vērdiņš. “Daudz kas no mūsu dzejoļiem apspēlē attiecības ar valodu, ko ikdienā lietojam. Otra lieta, kas mani interesē, ir valodas mehāniskā  daba. Robotu tulkotas preses relīzes, (..) informācijas gūzma, ko šobrīd patērējam, kā tas ietekmē mūs un kādu iespaidu rada mūsu prātā.”

Aivars Madris piekrīt Vērdiņam, ka konceptuālisma būtība saistīta ar valodas resursu atkārtotu izmantošanu.

“Kad uzrakstīju savu pirmo konceptuālisma dzejoli, izmantojot latviešu dzejas krājumu dažādus nosaukumus, es to darīju apzināti. Man bija interesanti tekstā izmantot metatekstus, kas paši par sevi nav ar lirisku nozīmi. Sakombinēt tā, lai radītu, iespējams, poētisku nozīmi, emocionālu iedarbību uz lasītāju. Tā ir arī rotaļa, ja izmanto esošus tekstus, izmato klišejas,” bilst Madris.

2019. gadā aizsāksies vērienīgs Eiropas Savienības finansēts projekts, kas Latvijā atbalstīs tikai konceptuālās dzejas tapšanu, publiskošanu un tulkošanu Eiropas Savienības valodās. Lai informētu Latvijas dzejniekus, izdevējus un tulkotājus par gaidāmo projektu un iepazīstinātu ar labākajiem Preiļu konceptuālisma dzejas paraugiem, Anna Auziņa, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs un Kārlis Vērdiņš ir sagatavojuši īpašu programmu, kura apvienos informāciju un dzeju.

“Pats svarīgākais ir tas, ka Preiļi ir vieta, kur atrodas alfabēta dzimtene, tas jau ezotēriskā līmenī nosaka, ka tā ir īpaša vieta rakstībai, dzejai un valodai. Tāpēc loģiski, ka lietas notiek Preiļos un par Preiļiem,” norāda Vērdiņš.

Uz alfabēta dzimteni dzejniekus aizvada dzejnieks Andris Surgsnts 2016.gadā. “Šo vietu redzējām un dokumentējām, Raimonds Ķirķis ir uzrakstījis garāku dzejas darbu par alfabēta dzimteni. Preiļi faktiski vienīgā vieta, kur kaut kas tāds iespējams,” atklāj Vērdiņš.

“Saskaršanās ar alfabēta dzimteni bija epifānisks fakts, ko grūti ietērpt vārdos šobrīd. Svarīgs bija arī fakts, ka tā eksperimentālā literatūra tiek radīta un apspriesta ne tik daudz Rīgā, kā Preiļos, devāmies pie Eināra Pelša un Andra Surgunta, kuri mums dažādus brīnumus rādīja un stāstīja,” stāsta Artis Ostups.

Preiļu konceptuālisms ir visjaunākais un vislaikmetīgākais mūsdienu Latvijas dzejas grupējums, kurš pastāv kopš 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju un performanci.