Tuvojas Eduarda Smiļģa dzimšanas diena, tāpēc interesējamies, kāda būs "Spēlmaņu nakts", par kuru jau iepriekš ir pasludināts, ka būs jauna vērtēšanas kārtība, jo spēles noteikumi teātriem nepārtraukti mainās. Kādi jautājumi teātrim ir aktuāli sakarā ar mājsēdi, kad kultūrvietas ir slēgtas apmeklētājiem. Kultūras rondo tiekamies ar Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Ojāru Rubeni.

Ojārs Rubenis uzteic Kultūras ministriju un ministru, kas cīnās  par nozari, jo kultūra parasti šādā situācijā nav pirmajā vietā.

"Valstiskiem teātriem ir diezgan normāla situācija, jo ir līdzekļi no valsts, lai varētu izdzīvot, cits jautājums, ka mākslinieki nevar nopelnīt.

Domāju, katrs teātris cīnās, kā var izcīnīties, katrs domā, kas viņiem ir ko rādīt, kas nav ko rādīt un mēģina prognozēt, ja atvērs vaļā 15. novembrī, tad paspēsim parādīt to, ja aiztaisīs ciet pēc 18. novembra, tad nerādīsim to," vērtē Ojārs Rubenis.

Viņš norāda, ka teātros ir "daudz saražots, teātri ir saražojuši daudz izrādes", taču nav varējuši nospēlēt izrādes, kas bija pirms pandēmijas, nav varējuši nospēlēt arī jaunās izrādes. Tāpat ir krities skatītāju apjoms.

Vēl grūtāk ir nevalstiskiem teātriem, tāpat Rubenis norāda, ka kultūrā kopumā situācija nav viegla un tas nav tikai teātros.

"Problemātiski, valsts vadītāji nav pateikuši spēles noteikumus, tāpēc, ka viņi nezina. Es viņus saprotu, tomēr nozarei arī ir jāzina kaut kādi spēles noteikumi. 

Tad iestāžu vadītāji var rēķināties. Tagad visi cer, ka pēc 15. novembra kultūras iestādes būs atvērtas. Esam šaha gājienu pozīcijā: ja būs tā, darīsim tā, ja būs tā, darīsim šitā," atzīst Ojārs Rubenis.

Rubenis vērtē, ka teātrī ir atgriezušies kopumā 30 % skatītāju. 

"Man šķiet, ka var mainīties kopēja kultūras patēriņa politika.

Mēs varam visi bļaut, ka esam ļoti izslāpuši pēc kultūras, bet tas kā ar jebko. Ja tu ilgi nenodarbojies ar seksu, tad varbūt vienā brīdi tev liekas, ka tas ir normāli un es bez tā varu iztikt. Tieši tāpat tas ir ar kultūru. Tas arī ir darbs. Sekss ir darbs un kultūra ir darbs, tur neko nevar darīt. Skatītājiem iet uz kultūras pasākumiem ir zināms darbs," salīdzina Ojārs Rubenis. "Plus ir izaugušas cenas, jo institūcijas nevar iztikt. Ja tev ir jāsamaksā par biļeti 30 eiro, ja tu divatā ej - 60 eiro, nemaz nerunājot par cilvēkiem no laukiem, kas bez 100 eiro nevar atbraukt. Es domāju, ka kultūras patēriņš var mainīties."

"Otra lieta, par ko es ļoti domāju, ir digitālās formas. Mans uzskats, ka digitālās formas ir labas, bet tās ir informatīvas un arhivējošas. Tas ir labi. Bet principā tas, ko mēs sagaidām no kultūras, lai sasniegtu emocionālo un psihofizisko stāvokli, to ar digitālo var panākt retos gadījumos, turpina Ojārs Rubenis.

"Skatoties pie datora, tu saņem informāciju. Tu, piemēram, skaties izrādi, kurā spēlē Vita Vārpiņa. Tu redzi izrādi, bet ir pilnīgi cita saņemšanās lieta, lai emocionāli saņemtu dzīvā kontakta lietu, ar kuru Vita Vārpiņa izdzīvo to procesu. Kad nepatīk, tu Izslēdz vai pauzē. Tā var skatīties seriālus, tā nevar baudīt mākslu. Par to esmu pārliecināts."

Runājot par 23. novembrī gaidāmo "Spēlmaņu nakti", Rubenis atklāj, pagaidām 50% veidotāju domā, ka turpināsies lokdauns un ceremonija klātienē nevarēs notikt. Tajā gadījumā "Spēlmaņu nakts" būs kā televīzijas raidījums, ko translēs arī Latvijas Radio. Ja pēc 15. novembra vakcinētie cilvēki varēs apmeklēt pasākumus klātienē, organizētāji piemērosies situācijai, kurā "Spēlmaņu nakts" varēs notikt. Šogad "Spēlmaņu nakts" ceremonija notiks Dailes teātrī.