“Pandēmijas dienasgrāmata” ir projekts, ko interneta žurnāls “Punctum” īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu (LULFMI) ar mērķi noskaidrot un ar dienasgrāmatu ierakstiem dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas šodien – situācijā, kad ir tik daudz nezināmā, kad esam spiesti izolēties un laiku pavadīt savos mājokļos vairāk nekā jebkad iepriekš. Taču vairāk par visu šī projekta mērķis ir radīt kopības sajūtu, jo kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā.
"Ideja nāca no personīgas nepieciešamības saprast šo laiku, dalīties citam ar citu par to, kā jūtamies, radīt kopīgu telpu, atbalsta telpu tieši ar teksta palīdzību," stāsta iteratūras un filozofijas internetžurnāla “Punctum” redaktore Laura Brokāne.
"Punctum" aicina tieši savus autorus dokumentēt šo laiku.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts šo rakstītāju loku vērš plašāku un uzrunā visu sabiedrību, tos, kas vēlas rakstīt, kas nav domājuši rakstīt, bet varētu.
"Mūsu platforma ir garamantas.lv, kuru ikdienu papildinām ar jauniem ierakstiem, ko autori mums sūta. Šobrīd tiešsaistē var redzēt, ka ir 33 rakstītāji, daudzi ir tādi, kas katru vakaru atsūta ierakstu par jaunu dienu. Aicinām visu sabiedrību, gan tos, kas raksta datorā, gan tos, kas raksta ar roku, domājot par to, ka tad, kad viss šis beigsies, to varēs atsūtīt saglabāšanai arhīvā, ja cilvēks to vēlēsies," norāda Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone.
LULFMI dienasgrāmatas aicina sūtīt uz epastu garamantas@lulfmi.lv vai Facebook Autobiogrāfiju krājumam. Ja dienasgrāmata top kā Facebook ieraksts, aicinām "ietagot" @autobiografijas.lv. Tā būs zīme, ka piekrītat savu ierakstu pievienot šai kolekcijai.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Bet esam priecīgi, ka atrodamies mājās. Mums zināmi ļaudis no Ukrainas iestrēguši Limā. Visām šausmīgajām ziņām klāt vēl pārdzīvojumi par netikšanu mājās.
Manā ikdienā nekas īpaši nav mainījies, jo dzīvoju laukos un pavasaris, ne tikai dabā, bet arī sirdī nes cerību uz atdzimšanu. Taču daudz jādomā par šo briesmīgo situāciju. Bet, laikam, cilvēce jau citādāk nespētu apstāties un sākt patiešām domāt.
Šodien dzeram bērzu sulas, sajūtam silto sauli, lasam māllēpes tējai un ceram uz drīzu atdzimšanu.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X