Par ironiju, smiekliem un melnā humora esamību, kā arī skatītāju uztveri Kultūras rondo saruna ar komiķi Jāni Skuteli, kurš radījis inspektora Fraija tēlu Jaunā Rīgas teātra izrādē "Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!".

Tēlot policistu, kas nemitīgi ir iereibis, vai spēj empatizēt ar šo tēlu?

Jānis Skutelis: Jā, noteikti, viņš, man liekas, ārkārtīgi sirsnīgs personāžs būtu varējis būt, bet ir arī savā ziņā tāds sistēmā iekūlies. Jo par sistēmu arī ir stāsts. Kaut kādā brīdi es mēģinājumu procesā atcerējos "Maskava - Gailīši", kaut kas līdzīgs, līdzīga tā sajūta. Ja tu apzinies situāciju, kurā tu atrodies, vienīgais, ko tu varu izdarīt, ir dzert. Un maksimāli daudz.

Ir dzirdēts par šo izrādi, ka Skutelim nekas nav jātēlo un viņš ir "nozadzis izrādi", lai arī ir otrā plāna loma.

Jānis Skutelis: Tas, ka man nekas nav jātēlo. Es sākumā to uztvēru ar vieglām aizdomā, tagad sāku to uztver arvien pozitīvāk. Tas, ka man nekas nav jātēlo, man teica "Lindā vistā", man pēc tam tā teica "Pelikānos", ka vienkārši esmu tāds, kāds esmu, un arī tagad. Arī "Sprīdītī". Kāda ziņā? Ļoti dažādas lomas, bet es visu laiku esmu tāds, kāds esmu, tā kā es to sāku pieņemt kā komplimentu.

Par ko drīkst un nedrīkst smieties un angļu melnais humors un latviešu auditorija?

Jānis Skutelis: Angļi to nav vienmēr darījuši publiski. Krogā mēs arī viskautko darām un virtuvē viens otram stāstām. Tā kā mēs esam attīstības stadijā un sevi nevajadzētu bargi vērtēt.