Šobrīd Latvijā profesionālās ievirzes izglītību var apgūt 150 mūzikas un mākslas skolās: 143 – pašvaldību dibinātas, 7 – privātas, un astoņās Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās vidējās izglītības mācību iestādēs. Par šo skolu kultūrizglītības programmu pilnveidi paredzētas desmit sabiedriskās apspriešanas. Lai saprastu, kāds ir programmas inventarizēšanas mērķis un ko no tā iegūs skolu audzēkņi, Kultūras Rondo studijā izvaicājam Uldi Zariņu, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieku kultūrpolitikas jautājumos, un Andi Grozu, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietnieku kultūrizglītības jautājumos.
"Jebkura sistēma pelnījusi, lai laiku pa laikam to pārskata. Apzināti nelietojam vārdu reforma, jo reforma, mūsuprāt, nav nepieciešama. Bet uz ko vērš uzmanību citas iestādes, ir vairāk jāpadomā par to, kā izglītība pilda darba tirgus mērķus un uzdevumus," nepieciešamību pārlūkot mūzikas un mākslas skolu darbu skaidro kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Arī administratīvi teritoriālā reforma ir viens no aspektiem, ko ņem vērā, veicot mūzikas un mākslas skolu pārlūkošanu, lai saprastu, kā skolas darbosies pēc reformas ar nevis ar nolūko kādu skolu slēgt, bet saglabājot mazās skolās, lai pirmajās klasēs bērniem ir iespēja mācīties tuvāk mājām.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X