Iznākusi bilingvāla fotogrāmata "Juris Poišs. 1957–1983". Tā veltīta latviešu preses fotogrāfam Jurim Poišam (1933–1984). Juris Poišs ir viens no 20. gadsimta 60. un 70. gados aktīvajiem fotožurnālistiem, kurš strādāja gan ziņu aģentūrā LTA (tagad LETA), gan kā vairāku laikrakstu fotokorespondents.

Grāmatu pārlapojam kopā ar tās sastādītāju, vēsturnieku Tomu Zariņu un mākslinieku Alekseju Muraško.

"Fotogrāfijas ziņā vai stila ziņā Juris Poišs ir ēnu un gaisa burvis," raksturo Aleksejs Muraško. "Viņam raksturīga mākslinieciska pieeja, kas nebija raksturīga preses fotogrāfiem. Tas nenozīmē, ka citi necenšas kaut ko izdarīt vairāk pār uzdevumiem un ideoloģijas ierobežojumiem. Izskatās, ka viņš ir gājis daudz tālāk."

Viņu var pielīdzināt nopietniem, pazīstamiem ārvalstu fotogrāfiem.

"Tematiskais un žanriskais diapazons, ko apkalpoja, milzīgs. Ir kadri, kas atbilst padomju preses štampiem. Kad jūtas brīvāks, viņš pārveidoja telpu tik neatgriezeniski, ka ļoti pazīstama Rīgas vieta kļuva par citu pilsētu, Parīzi vai Londonu. Viņš izvēlējās tik precīzu leņķi, gaismas situāciju, laika apstākļus, kas trāpa trāpa dvēseles īstajā punktā," atzīst Aleksejs Muraško.

Izdevumā publicētas 80 melnbaltas vidējā formāta fotogrāfijas, kas izseko viņa soļiem fotogrāfijā no 1957. gada līdz pēdējiem mēnešiem pirms nāves. Izdevumam ir dubultais apvāks — vienā pusē redzama skats uz saulainu Rīgas krustojumu, otrā pusē — attēls ar kundzi, kura mazgā Ekes konventa ēkas logus Vecrīgā.

Šo grāmatu izdevusi biedrība "Kultkom" un tā turpina izdevumu sēriju "Republika attēlos", kurā tiek publicēti vairāku Latvijas padomju perioda preses fotogrāfu arhīvi ar mērķi veicināt jaunu vizuālu vēstures liecību parādīšanos publiskajā telpā, kā arī aizpildīt zināšanu robus Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Sērijā jau iznākusi grāmata ar Dominika Gedzjuna fotogrāfijām, bet turpinājumā tiks izdota grāmata par fotogrāfi Alisi Iļjinu.