24.februāra vakarā svinīgā ceremonijā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", jau vienpadsmito reizi tika pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks”. Melnās māla statuetes, kas ataino tautā iemīļoto Jāņa Streiča kino filmas “Cilvēka bērns” Boņuka tēlu, kā ik gadu arī šogad saņēma personības, notikumi, projekti un aktivitātes kas aizvadītajā 2018. gadā īpaši izcēlušas un popularizējušas latgalisko kultūrvidi un latgaliešu valodu.

Par  mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā šoreiz tika godināts mākslinieks, gleznotājs, arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks.

Latgales vēstniecības "Gors" mākslinieciskā vadītāja un viena no Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” žūrijas loceklēm Ilona Rupaine atzīst – lēmums par mūža ieguldījumu bijis viennozīmīgs.

“Viņš ir personība, kurš nekad nav stāvējis malā dažādos sabiedriskajos procesos, protams, tas svarīgākais ieguldījums bija Atmodas laikā, kad bija Tautas frontes biedrs, kad viņa vadībā tika atjaunots šis Latgales Māras piemineklis, pēc tam arī  gan Franča Trasuna pieminekļa būvniecībā un uzstādīšanā, gan Nikodema Rancāna pieminekļa uzstādīšanā,” norāda Ilona Rupaine.

Osvalds Zvejsalnieks ir virzījis Latgales kultūras un glezniecības attīstību.

“Osvalds ir ļoti nozīmīga personība arī pašlaik, kurš kužina, lai Latgalē būtu labi profesionāli mākslinieki,” atzīst Latgales kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure.

“Pirms piecdesmit gadiem, 1970. gadā es atbraucu uz Rēzekni būdams Mākslas akadēmijas diplomands, un tā ir aizskrējuši gadi, pagājusi dzīve. Laikam jau šis tas no tām idejām, ar ko es atbraucu, kādu daļu ir izdevies realizēt, ja tā nebūtu es te laikam nestāvētu. Protams, balvas saņemt ir patīkami. Pa dzīvi to ir gana bijis, bet sevišķi patīkami saņemt pateicību no savējiem,” tā ceremonijā aizkustināts atzina Osvalds Zvejsalnieks.

Par aizvadītā 2018. gada plašāku rezonansi ieguvušiem un spiklgtākiem latgaliskās kultūras notikumiem un projektiem, kas īpaši izceļ latgaliešu valodu un kultūrvidi, kopumā pasniegti desmit “Boņuki”. Starp tiem Anna Rancāne un viņas dzejas un īsprozas grāmata „Prīca i klusiešona”, kas ir dzejnieces nu jau astotais krājums, kas iznācis pēc sešus gadus ilgas pauzes.

Balvu saņēma arī latgaliešu mūzikas apvienības „Bez PVN” un „Latgalīšu Reps”, Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, kur līdzās audējas 100 unikāliem deķiem pērn izdota arī grāmata, kurā atklāts katra deča tapšanas stāsts. “Boņuka” balvu saņēma arī dziesminieks Kārlis Kazāks par raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, kas atklāj latviešu valodas izlokšņu skaistumu.

“Vairāki gadi noteikti ir pagājuši, kopš es esmu sācis iepazīt latgaliešus, latgaliešu kultūras dzīvi un nu jau pats kaut kādā mērā tajā sācis arī piedalīties. Es to sāku darīt, kad man tā ideja piedzima rakstīt dziesmas izloksnēs,  es nedomāju, ka tas aizvedīs pie tādiem lieliem stāstiem man pašam, ka tas sakrāmēs man galvā, kas mēs esam latvieši. Jo pagājušais gads bija Latvijas simtgade, mēs visu laiku runājām – Latvija. Un tad, kad tu sev prasi, kas tad ir latvisks, tad tu pēkšņi saproti, ka šis kopīgais mums visiem tik dažādiem un tik foršiem cilvēkiem - kurzemniekiem, malēniešiem, vidzemniekiem, latgaliešiem, sēļiem -, ka mums ir kaut kas kopīgs, tai pat laikā mēs esam tik dažādi, bet tas klucītis saliekas kopā,” vērtē Kārlis Kazāks.

“Boņuku” šogad saņēma arī Ziemeļlatgalē dzīvojošais Andris Slišāns ar saimi, kas pērn īpašos pasākumos pieminēja nu jau aizsaulē aizgājušā  dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70. dzimšanas dienu, grāmatā “Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ” apkopojot un vienkopus izdodot bērniem veltītus dzejoļus no kopumā 15 Ontona Slišāna grāmatām.

Dziesmu grāmata un disks bērniem „Zalta puče” ir klavesīnistes un mammas Ievas Salietes izlolotā dziesmu grāmata, kurā iekļautas latgaliešu dziesmas ar netradicionālu nošu pierakstu, ļaujot rotaļīgā un neuzspiestā veidā bērniem kopā ar vecākiem apgūt dziesmas. Pašas dziesmas iedziedājuši folkloras kopas „Vīteri” dalībnieki.

“Brīnišķīgi, pirmkārt jau šī pati balva ir ļoti silta, jo tas ir māls. Un es domāju arī mūsu projekts, mūsu dāvana “Zalta puče” arī ir kaut kas ļoti silts, jo mēs to veidojām saviem bērniem,” stāsta balvas saņēmēja Ieva Saliete.

Uz latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” ceremoniju, lai saņemtu savu “Boņuku” nu Teksasas bija ieradusies arī ASV dzīvojošā kārsaviete vijolniece Aija Īzaks, kas pērn kā dāvanu Latvijai simtgadē kopā ar muzikālo apvienību “Teksasys latgalīši” izdeva albumu „Dvieselis steigys”, apkopojot labi zināmas latgaliešu un latviešu melodijas jaunā akadēmiskā, instrumentālā skatījumā.

“Es Amerikā dzīvoju jau 25 gadus, un kaut arī sekoju savai kultūrai, sīkumus nezinu, bet, kad esmu klāt, tad tiešām saprotu, cik cilvēki tiešām savu dzimteni aizstāv un no sirds mīl,” tā  Aija Īzaks.

“Boņuka” balvas šogad saņēma arī dokumentālās filmas “Latgalīši Pīterpilī” veidotāji, kā arī koncepts „Nameiz”, kas komiķim Jānim Skutelim tapis iedvesmojoties no filmas „Nameja gredzens”.

Režisors Viesturs Kairišs, kurš jau nākamā gada sakumā uz ekrāniem pirmizrādīs savu latgalisko kinolenti “Piļsāta pi upis” neslēpj gandarījumu par latgaliskajām aktivitātēm, kas šogad godinātas ar “Boņukiem”.

“Es esmu pateicīgs visiem, kas kaut ko dara Latgales kultūras vajadzībām. [..] Visu cieņu, man liekas visi ir pelnījuši un man prieks par katru, kas piedalās šajā procesā. Tas ir vairāk kā process. Tas ir ļoti nopietni,” norāda Viesturs Kairišs.