Attiecībā uz kino režisoru Dāvi Sīmani pašlaik var izmantot vienu no viņa filmu nosaukumiem „Viss reizē zied”. Publikas vērtējumam nodota daudzsēriju filmas „Emīlija, Latvijas preses karaliene” 6. sērija. 14. oktobrī ar dokumentālo filmu „Es piedzimu Roselini” atklāja Rīgas Starptautisko kinofestivālu, 21. oktobrī šajā festivālā Latvijas pirmizrādi piedzīvos filma „Gads pirms kara”, kura jau nominēta 11 Lielajiem Kristapiem un festivālā programmā iekļauta arī filma „Viss reizē zied”.

Kultūras rondo režisors Dāvis Sīmanis stāsta par Pēteri Latvieti un viņa gaitām vēsturiskajā fantāzijā “Gads pirms kara”, kā arī citām filmām.

"Es teiktu, ka tā ir traģikomiska absurda drāma ar vēstures elementiem,"  tā savu filmu „Gads pirms kara”, kuru oficiāli dēvē par vēsturisku trilleri, rakstoru Dāvis Sīmanis. "Ir skaidrs, ka viss, ko mēs filmā redzam, tādā vai citā veidā ir ļoti precīzi  balstīts vēstures avotos. Mēs patiešām veicām ļoti rūpīgu izpēti šīs filmas gatavošanas laikā. Tajā pašā laikā visi šie it kā vēsturiskie notikumi vai izpausmes, vai kaut kādi teksti bieži vien ir piedēvēti citiem cilvēkiem, viss ir ar ļoti spēcīgu pārspīlējumu, kā rezultātā filma pilnīgi noteikti nav uztverama kā tāds psihoreālistisks vēstījums. Tieši otrādi, tā ir ļoti stilizēta filma."

"Vienmēr esmu domājis par to, ka vēsture varbūt daudz labāk nonāk pie skatītāja tieši tādā veidā, ka tu jau parādi, ka tajā ir kaut kāda samākslotība, ka tā ir kaut kāda konstrukcija, kas ir autora prātā, stāstot vēstures stāstu, jo tad tu dod skatītājam iespēju tomēr pašam analizēt un saprast, ka visticamāk tā jau tas nebija," analizē Dāvis Sīmanis.

Jauns Rīgas šveicars Pēteris nonācis vēstures mijkrēslī. Viņš vēl nenojauš, ka pasaule drīz vien pārtaps, un uzsāk sirreālu odiseju pa Eiropu. Nonākdams Parīzē, Londonā, Prāgā, Vīnē un citviet nu jau par Hansu sevi dēvējošais Pēteris iekļaujas starp komunistiem, anarhistiem, protofašistiem un nacionālistiem. Viņš sastop Ļeņinam, Staļinam, Trockim, vampīriskajam Prustam līdzīgos, tāpat arī ieskatās spiedzes Matas Hari dubultniecē Almā. Šveices Monte Veritá jeb Patiesības kalna sanatorijā un dzīves reformistu komūnā viņš sastop Freidu. Varbūt viņš palīdzēs. Identitātes krīze un iesētā sazvērestība ir nepiekāpīga: kas īsti ir Pēteris?

Roterdamas festivālā pirmizrādītā Dāvja Sīmaņa trešā pilnmetrāžas spēlfilma veidota kā vēsturiska fantāzija – stilizētās pirmskara paranojas satīras režijas atsauces ir kanādietis Gajs Madins un čehs Jans Švankmajers.

Vēsturiska personība Pēteris Latvietis ar daudzajiem vārdiem (Pēteris Mālderis, Jānis Žāklis un filmā arī Hanss) atraisījis scenāristu Sīmaņa, Tabitas Rudzātes un Ulda Tīrona iztēli. 1913. gadā kā robežšķirtnē un Rietumu civilizācijas virsotnē mutuļo ideoloģiski strāvojumi, dadaisms, psihoanalīze, anarhisms un sociālās katapultas. Čehu aktiera Petra Buhtas atveidotais Pēteris ir tēls, kas vēlas kaut ko darīt, bet laikmets viņu pašu, Vitgenšteina vārdiem sakot, izmet kā kauliņus.

Filmu rādīs Rīgas Starptautiskajā kino festivālā 21. oktobrī, bet īstā Latvijas pirizrāde, kā to dēvē režisors, būs 10. novembrī kinoteātrī "Splendid Palace".