Literatūrzinātnieka un folkloras pētnieka Pētera Birkerta darbs “Latvju tautas dzīves gudrība”, kurš apgāda “Jānis Roze” izdevumā mērāms uz teju septiņsimt lappusēm, ir iedalīts divās daļās: pirmā veltīta laimes problēmai, otrā – latvju tautas darba filozofijai, īpašu uzsvaru liekot uz darba ētikas izpausmēm: čaklumu, slinkumu, darba saskaņu ar vārdiem un darba tikumu. Tā kā pētījuma pamatmateriāls ir mūsu folkloras mantojums, kopā ar vēsturnieku Gvido Straubi saruna par darba nozīmīgumu muižniecības un kalpu sadzīvē, savukārt filologs un mūziķis Arturs Skutelis sniedz ieskatu, kā darba fenomens uzrādās latviešu literatūras vēstures lappusēs. 

“Darbs ir tāda apzinīga cilvēka darbība, ar kuras palīdzību viņš pagatavo tās lietas, kas var apmierināt viņa vajadzības,” raksta Pēteris Birkerts, secinot, ka cilvēks savā būtībā ir vesels vajadzību kopums. Līdz ar to, darbs ir cilvēka dzīves dvēsele. Sekojot pētnieka apkopoto sakāmvārdu un dainu materiālam, darbs ir neatraujami vienots ar zemi.