“Tā vien šķiet, ka grūtības ir vienkārši tikai trepes, pa kurām cilvēks var uzkāpt pie daudzmaz jēdzīgas un apmierinošas laimes,” savā pētījumā “Latvju tautas dzīves gudrība” raksta literatūrzinātnieks un folkloras pētnieks Pēteris Birkerts. Par nelaimi kā laimes sastāvdaļu, papildinātāju un vienlaikus – pretstatu šodienas cikla “Kad tradīcijas satiek zinātni” epizodē.

Pētera Birkerta pārdomas un pētījumi par laimes un nelaimes klātbūtni cilvēka dzīvē, kādu viņš to samanījis sakāmvārdu, dainu un pasaku vai nostāstu materiālā, aicina neiztēloties šo parādību konstantes, bet uzsver to patstāvīgo mainību.

Pētnieks raksta: “Prieka negatīvā puse ir tā, ka priekā cilvēks allaž vien ir neapdomīgāks, bezdarbīgāks, mazāk apsverošs. Tāpēc arī gadās, ka tādos laimes brīžos cilvēks ievada arī savus turpmākos nelaimes brīžus, jo ir diezgan pierasta lieta, ka laimes brīžiem allaž seko nelaimes brīži”. Birkerts uzsver, ka laime un nelaime ir vienas un tās pašas dzīves divi aspekti, kas tikai viens caur otru var izpausties, viens otru radīt un veicināt. Tikpat būtiska ir cilvēka atbildība nelaimes radīšanā un veicināšanā – šeit zinātnieks brīdina, ka “nelaimes brīži cilvēkam visbiežāk uzbrūk caur paša vainu, neuzmanību, neprašanu un nemācēšanu dzīvot. Ja viņš būtu zinājis, būtu laikā apdomājis un apsvēris – nelaimes nebūtu bijis”.

Šīsdienas epizodē par nelaimes traktējumu Pētera Birkerta pētījumā “Latvju tautas dzīves gudrība” vispirms saruna ar sociālantropolgu, Rīgas Stradiņa Universitātes docentu Klāvu Sedlenieku, bet pēc tam savā pieredzē dalās stāstniece, zāļu sieva un tradīciju turētāja Līgu Reiteri, kura sniedz arī praktiskus padomus par rīcību nelaimes apstākļos un arī izvairīšanos nelaimēm.