Latvijas simtgades gads sakrīt ar ievērojamā Latgales patriota, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Antona Slišāna 70. jubilejas gadu. Slišāns pirms astoņiem gadiem devies mūžībā, bet viņa atstātais literārais un kultūras mantojums joprojām dzīvo gan Nemateriālās kultūras mantojuma centrā „Upīte”, gan dzejā un folklorā. Latgales Kultūrvēstures muzejā, pieminot Antonu Slišānu, “vēstures mirkļu pieturā” tikās viņa līdzgaitnieki, bērni, mazbērni, kolēģi.

„Koku vieglāk ir izmērīt tad, kad viņš zemē ir nogāzts arī cilvēku vieglāk novērtēt, kad viņa vairs nav,” Latgales kultūrvēstures muzeja pārstāve Anna Līpenīte šobrīd vēl jo spilgtāk novērtē Antona Slišāna ieguldījumu latgaliešu valodas popularizēšanā, novada tradīciju apzināšanā, kopšanā, saglabāšanā un iedzīvināšanā, un īpaši izceļot tieši cilvēciskās vērtības.

„Toreiz, kad viņš nāca uz muzeju, es neapjautu cik tā personība ir liela. Vismaz Latgalē spilgta personība , un tieši ar tām cilvēciskajām īpašībām un varbūt pat ne tas dzejnieks, folklorists, kultūras darbinieks, bet tieši tās viņa cilvēciskās īpašības,” turpina Anna Līpenīte.