“Pirmā piecgade” – Jāņa Deinata foto objektīvs fiksējis nejauši piedzīvotu situāciju reportāžas, radot dokumentālu stāstu par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas – no 1989. līdz 1994. gadam, kad pārmaiņas sabiedrībā vēl tikai brieda.

Vairāk gan par viņa jauno izstādi, gan citām ar fotografēšanu saistītām niansēm sarunā ar Jāni Deinatu Kultūras rondo.

Izstādē iekļautajā laika posmā (no 1989. līdz 1994. gadam) Jānis Deinats nonāca, tā dēvētajā, Jēzus vecumā, proti, viņam apritēja 33 gadi. Lūgts raksturot, kāds cilvēks viņš bija tajā laikā, Jānis Deinats atbild:

"Redzi, kad es sāku apzināti fotografēt un centos apzināti kļūt par fotogrāfu, biju sev devis iekšējus piecus gadus ar nodomu – kļūšu fotogrāfs, bet, ja nesanāks, tad nē! Tas bija mans iekšējais uzdevums. Ir svarīgi dot sev kādu uzdevumu un mērķi. Tad sāku strādāt par fotogrāfu."

Taču Jānis Deinats izvairās sevi saukt par mākslinieku, un viņš arī paskaidro, kāpēc:

"Māksla ir radošs darbs. Bet fotogrāfija ne vienmēr ir radošs darbs, it sevišķi, ja tu strādā pasūtījumos, kur ir jāstrādā konkrētos ierobežojumos. Es varu tik vien, kā no sevis kaut ko pielikt, bet virsuzdevumu es nedodu. Mans radošais darbs ir tad, kad es pats dodu sev uzdevumu un es to īstenoju ar saviem līdzekļiem. Bet tas neizslēdz radošo darbību arī pasūtījumā."