29. maijā aprit tieši 100 gadi kopš pirmās operas latviešu valodā – Alfrēda Kalniņa un Artūra Krūmiņa darba "Baņuta" – pirmizrādes jaundibinātajā Latvijas Nacionālajā operā. Kāpēc “Baņutu” varam uzskatīt par latviešu klasiskās mūzikas simbolu, kāds bijis tās liktenis, atklāj mūzikas vēsturnieks Jānis Kudiņš.

"Šis fakts saistībā ar mūsu valsts vēsturi ir nozīmīgs, jo katrā lielajā mākslas žanrā pirmais vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgajam darbam ir jābūt paliekošai vērtībai," uzskata Jānis Kudiņš.

Komponista Alfrēda Kalniņa un libreta autora Artūra Krūmiņa operas "Baņuta" pirmizrāde notika 1920. gada 29. maijā jaundibinātajā Latvijas Nacionālajā operā.

"Pirmo operu latviešu valodā sabiedrība ļoti gaidīja, vienīgā kritika izskanēja par specifiskām muzikālām lietām, ka varbūt instrumentācija nav tik labi izstrādāta," stāsta Jānis Kudiņš. "Pats uzvedums pēckara apstākļu dēļ bija bāls, kā liecina laikabiedru atmiņas, nebija ne laika, ne līdzekļu skatuviskajam vērienam.

Taču vēlme par spīti sarežģītajiem apstākļiem pirmo operu latviešu valodā uzvest, tas ir tā laika kopējās gaisotnes liecinājums."

Kudiņš atzīst, ka operas tapšanas stāsts ir aizraujošs. Viss sācies ar libretu. 1903. gadā Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija izsludināja konkursu uz operas libreta latviešu valodā sacerēšanu. Bija astoņi dalībnieki. Par sešiem nekas nav zināms.

Viens dalībniekiem bija arī Rainis, bet viņa libretu "Lāčplēsis un Spīdola" diskvalificēja, jo viņš pārkāpa konkursa noteikumus un bija sava libreta tekstu konkursa norises laikā bija daļēji publicējis.

Vienīgo godalgoto un tikai 2.vietu piešķīra tobrīd Rīgas Politehnikuma arhitektūras studentam Artūram Krūmiņam.

 

"Viņš bija dzejnieks amatieris un šo faktu piemin līdz pat mūsdienām, ka operai "Baņuta" mūzika ir lieliska, dažubrīd pat ģeniāla, bet libreta teksts nav augstākais poēzijas lidojums," atklāj Kudiņš.

Atsevišķi komponisti pēc konkursa sāka pievērst uzmanību libreta. Arī Alfrēds Kalniņš bija viens no tiem, kas pievērsa uzmanību un tad atkal novērsās no šī libreta.

"Tad 1918.gadā, kad no Igaunijas viņš pārbrauca atpakaļ uz Latviju, atkal pievērsa uzmanību šim libretam, sāka ražīgi strādāt un jau 1919.gada nogalē viņš devās uz tikko dibinātās Latvijas Nacionālās operas teātra direkciju. Darbu pieņēma un sākās mēģinājumu process," stāsta Kudiņš.

Līdz pirmizrādei 1920.gada 29.maijā.