LSM ziņās: Rakstnieks Zebris: Literatūras finansēšana ir valsts pašcieņas jautājums

Platforma "Latvian Literature" akcijā aicina “Nedzēs ārā!”. Akcijas mērķis ir aicināt Ministru kabinetu pieņemt labvēlīgu lēmumu nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanai platformas "Latvian Literature" darbībai turpmākajos gados. Par paltformas darbības veiksmes stāstu starptautiskajā arēnā četru gadu garumā un iespējamo apdraudējumu nākamajā gadā Kultūras Rondo studijā saruna ar platformas vadītāju Ingu Bodnarjuku-Mrazausku un rakstnieku Osvaldu Zebri.

Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā lems par 2020. gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, tostarp 277 000 eiro papildu finansējuma piešķiršanu platformai "Latvian Literature", notiks 23. augustā.

"Bažas ir lielas, jo šis finansējums tika pieprasīts papildus no Finanšu ministrijas šī gada budžetā un netika piešķirts. Tāpēc prasām nākamajā finanšu plānošanas periodā. Ņemot vērā visas sarunas un vajadzības, kas vispār šajā valstī ir nepieciešams un kādas budžeta vajadzības ir un papildus vajadzības ir lielas, līdz ar to kultūra nav īsti prioritāte.

Man ir bažas, ka mūsu darbība šī gada beigās beigsies, ja nesaņemsim vajadzīgo finansējumu. Tas ir reāls scenārijs," uzskata Inga Bodnarjuka-Mrazauska.

"Latvian Literature" aplēses liecina, ka platformas darbības nodrošināšanai pēdējo trīs gadu līmenī nepieciešami 455 000 eiro. Kultūras ministrija paredzējusi, ka 277 000 eiro piešķirami ik gadu, sākot no 2020. līdz 2022. gadam, lai varētu turpināt Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu.

Ar platformas "Latvian Literature" darbības principiem, paveikto un arī akcijas “Nedzēs ārā!” mērķiem var iepazīsties mājaslapā.

"Daudzi rakstnieki ir jutuši, ka Latvijā tapušas literatūras eksports ir kļuvis sistēmisks, nevis sporādisks, kā tas bija iepriekš nabadzīga finansējuma apstākļos," norāda rakstnieks Osvalds Zebris. "Šis sistēmiskums ir tas, ka ļauj pieredzēt arvien vairāk  latviešu autoru darbu tulkojumus ārzemēs. Lai mūsu rakstnieku grāmatas nonāktu Londonā, Berlīnē, vai Parīzē, ir jāveic apjomīgi un dziļi priekšdarbi."

Zebris uzskata, ka literatūras eksports ir organiska daļa no literatūras tapšanas un pastāvēšanas kopumā. 

"Vai valsts vispār finansē literatūru, ir valsts pašcieņas jautājums.

Nevaru iedomāties datus vai citus pierādījumus, kas varētu pierādīt, ka literatūra ir  jāfinansē. Tāpat kā nevar pierādīt, ka ir jāmāca saviem bērniem latviešu valoda, jo ir angļu valoda, krievu valoda, citas lielas valodas, ar kurām cilvēks šodien var iztikt. Bet literatūras process un tas, ka Latvijā iznāk grāmatas latviešu valodā ir pierādījums tam, ka latviešu valoda ir dzīva un ir vajadzīga. Šādā kontekstā tas ir mūsu pašcieņas jautājums," norāda Zebris.

Par romānu "Gaiļu kalna ēnā" 2017. gadā Zebris saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu. Romāns tulkots angļu, ungāru, serbu un bulgāru valodā, tā izdošanas tiesības pārdotas septiņās Eiropas valstīs. 2019. gadā romāns tiks izdots Serbijā, Ungārijā un Bulgārijā.